Šodien valdība uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par situāciju KVV Liepājas metalurgā un nolēma pie šī jautājuma atgriezties nākamnedēļ.
Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA FeLM sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban manāmas KVV Liepājas metalurga maksātnespējas pazīmes. "KVV Liepājas metalurga piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.
Valdība šodien analizēja uzņēmuma darbības scenārijus, taču PA tika uzdots tos nedēļas laikā precizēt.
PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka ir pāragri komentēt KVV Liepājas metalurga iespējamos darbības modeļus, taču uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk naudas. Savukārt Ašeradens atturējās sniegt plašākus komentārus saistībā ar augstu ārvalstu investīciju strīda risku.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka Ministru kabinets regulāri atgriezīsies pie jautājuma par KVV Liepājas metalurga nākotni.
Jau vēstīts, ka Ukrainas investori KVV Group ir pieņēmuši lēmumu par KVV Liepājas metalurga rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu KVV Group vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".
Iekonservējot rūpnīcu, KVV Liepājas metalurgs plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.