Viņš norādīja, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valdība izvirzīja piecus stratēģiskus mērķus. Galvenais no tiem ir atrast ilgtspējīgu finansējumu valdības prioritātēm - valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai, demogrāfijai un ieguldījumiem izglītības kvalitātē. No šīm prioritātēm visnozīmīgākā ir aizsardzība un drošība.
Tāpat valdība apņēmās nepalielināt pamatnodokļus, uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti, palielināt iedzīvotāju ienākumus un nodrošināt fiskālo ilgtspēju budžeta plānošanā, atgādināja ministrs.
Budžets, kuru Saeima skata pirmajā lasījumā, sagatavots valstiski atbildīgi, fiskāli sabalansēti un ar skatu uz nākotnes drošību, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka tajā saglabāts nemainīgs Latvijas atbalsts Ukrainai - gan militārais, gan humānais, gan diplomātiskais. Šis atbalsts tiek uzskatīts par pienākumu un vienlaikus ieguldījumu Latvijas drošībā, sacīja ministrs.
Runājot par ekonomisko vidi, Ašeradens uzsvēra, ka globālā nenoteiktība saglabājas - pieaug ģeopolitiskā fragmentācija, aug valstu parādi un nevienmērīgi attīstās produktivitāte. Vienlaikus Eiropas ekonomikas izaugsme gada sākumā bija noturīgāka, nekā prognozēts.
Viņš akcentēja, ka Latvijas ekonomikā 2025. gada pirmajā pusē atsākās mērena izaugsme gandrīz visās nozarēs. Būvniecība, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība kļuva par galvenajiem izaugsmes virzītājiem. Privātās investīcijas veicināja kreditēšanas aktivitāti - uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs pieaudzis par 16%, bet hipotekāro aizdevumu apmērs audzis par 8%. Kreditēšanas temps Latvijā bijis straujāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz atpaliek no Lietuvas.
Darba samaksas pieaugums pārsniedzis inflāciju, un prognozēts, ka vidējā bruto alga 2027. gadā pārsniegs 2000 eiro. Kopbudžeta ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2024. gadu, pieauguši par 6,5%. Ņemot vērā izaugsmi, IKP pieaugums 2025. gadā varētu sasniegt 1,7%, kas ir vairāk, nekā budžetā iekļautie 1,1%. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka 2026.-2028. gadā ekonomikas izaugsme pārsniegs 2%, ko veicinās iekšējais patēriņš, privātās investīcijas un Eiropas Savienības (ES) fondu finansētie publiskie ieguldījumi, klāstīja Ašeradens.
Ministrs uzsvēra, ka galvenie izaugsmes riski saistīti ar tirdzniecības tarifu konfliktiem un ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Gada vidējā inflācija šogad prognozēta 3,5% apmērā, ko ietekmē pārtikas un siltumapgādes tarifu kāpums. Nākamajos gados paredzēta tās samazināšanās - līdz 2,3% 2026. gadā un 2,2% turpmāk.
Nodokļu politikā valdība saglabā konsekvenci - pamatnodokļus plānots mainīt tikai vienu reizi politiskajā ciklā. Ņemot vērā, ka iepriekšējā maiņa notika, apstiprinot iepriekšējo budžetu, nākamā paredzēta 2027. gadā, un par to lems nākamais parlaments, norādīja Ašeraens.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē skata nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Oktobra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.
Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši ES un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.