Dienas replika: Daugavpils krievi

Ārzemju radi Daugavpilī jutušies ne kā Latvijā: visur latviski runājot bija lielas problēmas.Cilvēki esot bijuši laipni, bet neko latviski bez žestu palīdzības nevarēja ne veikalā nopirkt, ne viesnīcā iekārtoties. Vietējie tiešām var uztraukties tikai par valodas inspektoru uzrašanos!

Daugavpili ir jasledz visas Latviajs valsts skolas, macibu iestades, bernudarzi kuros notiek apmacibas process svesvalodas. Visa Latgale Latvijas valsst skolas apmacibas janodrosina Latvijas valsts valoda- latviesu valoda 100% apmera un sakot no sis gada septembra. Sis zidu un krievu neonacistu referendums meginaja graut Latvijas valsts pamatus un Latvija izveidot divkopienu sabiedribu un ar separatiskiem merkiem, piemeram, varbut ar talejosiem planiem noskelt Latgales novadu un to pievienot Krievijai. Latviajs valsst prezidenti, ministri, Ministru prezidenti, Saeima sdeputati ir 20. gados ne tikai novedusi Latviajs valsst bankrota, bet ari fiziski ir nozagusi latvijas valsst teritoriju abreni un to pretvalstiski atdevusi Krievijai. Kartejo reiz, latviesu tauta saja referenduma izgalaba Latvijas valsti un latviesu valodu un lidz ar to ari latviesu tautu, kurai draudus un bistamibu bija nodrosinajusi Latvijas prezidenti Ulmans, Vikene, Zatlers, Godmans un LC banditiskais grupejums, Skele un TP zaglu, korumpantu banda, Lembergs un ZZS neliesu banda, Lesinskis (sievas uzvards Slesers) un vina banditiskie grupejumi. Pec sis referenduma Latvijas prezidents, latviajs ministru prezidents, ministri, ieredni ir sanemusi no Latviajs pilsonime, latviesiem skaidru kamandu, nekavejoties sakartot Latvijas valsti, nekavejoties nodrosinat Latvijas valsts macibu iestades, skolas, bernudarzos apmacibas 100% Latvijas valsts valod- latviesu valoda.

Nu Daugavpils valodas inspekcija ir atsevišķs stāsts, kuru izlutinājušas krievvalodīgo bailes no tās. Klasika ir stāsts par to, kā visiem zināmā darbiniece ierodas kādā no pilsētas skolām, kur jau laicīgi sagatavots uzkodu galds, ar tradicionālo konjaku, un cienījamas krievalodīgas pedagoģes trīc kā pamatskolnieces algebras eksāmenā, kamēr gaspaža visžēlīgi tēlo inspicēšanu. Tas beidzas ar to, ka viņa it kā nejauši izvelk kosmētikas katalogu (ne no tautas, bet smalko brendu gala) un kuras izplatītāja viņa sagadīšanās pēc ir. Un tā nu visas skolas dāmas nejauši pasūta dārgu kosmētiku... Ir jau arī vēl tiešāki stāsti... Tad kādu cieņu, pret komisiju no krievvalodīgajiem var gaidīt, un kurš ta sūdzēies, jo visiem taču labi.

Mani satrauc runas par REĢIONĀLĀS VALODAS ieviešanu dažos novados (Daugavpils, Rēzekne, varbūt pat Rīga). Ja pareizi saprotu, tad šajās pašvaldībās, būtībā, būs 2 (!) valsts valodas. Ko tas nozīmē? Praktiski viss, arī lietvedība, notiks krievu valodā. Varētu, varbūt, to pieciest, ja tas būtu tikai "uz vietas". Šie papīri, risinot lūgumus, priekšlikumus, strīdus, pretenzijas utt., vai to kopijas, nereti tiks sūtīti uz Rīgu un citām pašvaldībām. Tad kā būt tad? Nepieciešami tulki. Pie tam pa visu valsti! Visiem Latvijas ierēdņiem būs jāzina krievu valoda! Šo lēmumu (par reģionālo valodu) praktiski nebūs iespējams atcelt NEKAD! Runas par plašo krievu valodas izplatību pasaulē izplata paši krievi. Realitāte ir cita - jau Polijā ar krievu valodu tālu netiksi. Priekšlikums: ja tāds lēmums tiks pieņemts, tomēr VISIEM dokumentiem jābūt valsts valodā. Lai vietējie no saviem līdzekļiem finansē tulkus uz vietas!

Daugavpils. Latvieši un krievi. 1925. Latvieši 11,1 tūkst. (25,8%), krievi 8,3 tūkst. (19,2%). 1935. Latvieši 16,4 tūkst. (32,3%), krievi 10,8 tūkst. (21,2%). 1959. Latvieši 8,5 tūkst. (13,0%), krievi 36,5 tūkst. (55,8%). 1989. Latvieši 16,2 tūkst. (13,0%), krievi 72,8 tūkst. (58,3%). 2000. Latvieši 18,4 tūkst. (16,0%), krievi 63,6 tūkst. (55,2%). 2012. Latvieši 18,0 tūkst. (17,8%), krievi 52,2 tūkst. (51,7%).

Protams, Daugavpilī ir konkrēta vēsturiski un ģeogrāfiski izveidojusies situācija, kura nav atrisināma vienā dienā(kaut pieņemu, ka 20 gadu laikā to varēja vismaz uzlabot, ja būtu bijusi vēlēšanās). Taču tas, kas, manuprāt, ir izdarāms tūlīt un ikdienā, panākt, lai cilvēki Daygavpilī nebaidās no valodas inspekcijas. Man gan nav bijusi saskare ar valodas inspekcijas darbu, bet ja cilvēki pauž bailes no tās, tad apmēram varu iedomāties, kāpēc. Varbūt inspekcijas darbiniekiem vienkārši dažkārt jānomaina tonis un attieksme pret cilvēkiem. Varbūt vajadzētu būt elastīgākiem un vienkārši laipnākiem.Nevajag uzstāties vienmēr tikai kā soda institūcijai, bet nākt kā palīgiem. Bailes vajag mazināt, jo tās ir pamats naidam.

tie nav krievi