Šāds subjektīvisms nostāda nevienādā situācijā bērnus no dažādām skolām. Atzīme var būt izšķiroša, lai skolēns vēlāk augstskolā iekļūtu budžeta grupā. Ja viens skolotājs ir pārprasti stingrs - viņš iegriež saviem bērniem, kuri par labākām zināšanām ir novērtēti ar sliktāku atzīmi, nekā viņi būtu saņēmuši citā skolā. Ja skolotājs ir pārlieku dāsns, liekot pārāk labas atzīmes, viņš arī iegriež bērnam, kurš, nonācis citā mācību iestādē, var vairs nespēt tikt līdzi mācību tempam.
Šodien kārtību, kā piemērot atzīmes, nosaka valdības noteikumi, kas ir ļoti vispārīgi. Tāpēc skolas no Izglītības ministrijas puses ir aicinātas konkrētus kritērijus izstrādāt savos iekšējos kārtības noteikumos. Protams, nekritīsim ilūzijā, ka jebkad būs iespējams izstrādāt tik skrupulozus kritērijus, kas izslēgs jebkuru subjektīvismu no skolotāja puses. Svarīgi tomēr ir uzturēt pedagogos pareizo apziņu, kāpēc viņi atrodas mācību iestādē. Skolotājs skolā neatrodas, lai īstenotu savus psiholoģiskos kompleksus, bet kalpotu sabiedrībai, audzinot bērnus. Tāpēc varbūt ļoti pareizs ir Valmieras Valsts ģimnāzijas direktora lēmums, kurš bija spiests atvadīties no skolotāja, kurš uzskata, ka desmit ir tikai Dievam.