Dombrovskis: Subjektīvi lata pietrūks, bet nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija

ar aizturi domāšanā, un tas nebūt nenozīmē,ka viņai aizture ir tai paredzētā vietā... starp citu,no monetārās speciālistes līdz monitoram kā tādam, tikai viens solis ejams

- Un tāpēc arī vajadzēja nogaidīt 2-3 gadus, kad Saeima nomainīja Satversmes Tiesnešus. Tieši pirms vajadzīgā Satversmes Tiesas lēmuma ...

JĀ, ZINĀJA VISI, KAM TAS INTERESĒJA! Eiro neuzkritīs kā sniegs uz galvas 26.08.2003. Dace Antuža Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā speciāliste Balsojums referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vienlaikus nozīmēs balsojumu arī par eiro ieviešanu Latvijā, taču lata nomaiņa ar eiro nenotiks uzreiz – kāpēc un kā tas notiks, par to šajā rakstā.

Arta Pabrika uzruna 2007.gada 1.februāra Saeimas plenārsēdē Aktualitātes / Runas / 2007 Arta Pabrika uzruna 1.februāra Saeimas plenārsēdē par Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanu - Mums jāsaprot, ka Abrenes atgūšanas iespējas nav lielākas kā Tobago vai Gambijas atgūšana. Un pat ja mēs to spētu, vai esam gatavi maksāt cenu? MUMS IR DIVAS IESPĒJAS, - vai vicināt NACIONĀLO KAROGU vai strādāt. Es aicinu strādāt un būs vēstures veidotājiem. Tiem dažiem, kas piesauc referendumu, es gribētu teikt, ja tas patiesi ir tas, ko jūs vēlaties, tad atbalstiet šo likumprojektu, jo tas ir visātrākais tiesiskais ceļš uz referenduma sarīkošanu. Tomēr es gribētu atgādināt rūgto patiesību, ka mēs dzīvojam pārstāvnieciskajā demokrātijā un referendumi nav mūsu politiskā tradīcija. Vēl vairāk, tie, kas kaut ko saprot no politikas teorijas zina, ka referendumi neļauj atšķetināt Gordija mezglu. Referendums ir zobens, kas to pārcērt. Proti, referendums nevar un nedod kvalitatīvāku risinājumu, salīdzinot ar pārstāvnieciskās demokrātijas piedāvājumu. Referendums ir kvantitatīvs risinājums, kur uzvar skaļākais nevis gudrākais. Es vēlētos jūs aicināt pieņemt gudru lēmumu. Bet tas, protams, neizslēdz referenduma iespēju jebkurā laikā. Dāmas un kungi! Robežlīguma risināšana ir tikai loģisks turpinājums jau aizsāktajam dialogam un praktiskajai sadarbībai starp Latviju un Krieviju augstākajā politiskajā līmenī pagājušajā gadā – Premjera tikšanās ar Fradkovu; Patriarha vizītei; Premjera tikšanās ar Putinu; abpusēja vēlme uzsākt Starpvaldību komisijas darbību. Šis ir darbs, kurā lielas pūles ir ielikusi mūsu prezidente, vēl 2005. gada Saeimas uzrunā Jums norādot, ka robežlīgums ir mūsu nepadarītais darbs. Nepadarītais darbs nākotnes labad.

Līdz Satversmes Tiesai tādējādi var novest jebkuru prettautisku rīcību, - arī valsts nodevību - izrādās.... Bet līdz kriminālvajāšanai nenodod arī valsts apvērsumus... - Latvija. Krimināllikums: 82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību (1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. 83.pants. Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību. (1) Par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu Latvijas Republikas teritorijas daļu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Satversmes tiesa norādīja savā spriedumā, ka robežlīgums nav pretrunā ar Satversmes 3.pantu. Ja nu vajadzētu referendumus rīkot par valsts robežām, tad to Satversmē arī uzrakstītu. Starp citu, mums ir robežstrīds ar Lietuvu par Speciālās ekonomiskās zonas robežu. Līgums ir parakstīts, bet nav ratificēts Latvijas Saeimā. Var attīstīt kampaņu, ka līgums nododams referendumam un kā tauta lems, tā būs. Jo tas līgums ir iestrēdzis. Kā domājat?

- Un kāpēc tu šoreiz nepieminēji gadu, kad tas Satversmē iepludināts ??? 08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003. Vai kāds Latvijā, balsojot toreiz par ES, zināja, ka balsos par Latvijas Lata aizstāšanu, vai Abrenes dāvināšanu Krievijai ? Vai zināja par ES "pielikumiem", kuros bija jau "netīšām uzzīmējusies" Latvija bez Abrenes tās sastāvā ? - Bija taču "jālec aizejošā vilcienā", kā Vaira Vīķe toreiz skaidroja.... ... Un vilciena "konduktori" pieiešanas, aiziešanas sarakstu, protams - "nezināja" iepriekš, lai visu pārrunātu un apspriestu godīgi ar savu tautu ... Vai tos 17% vairāk - savāktu toreizējā pozitīvisma propoganda, ja tauta zinātu, kas tajos pielikumos iekšā ? Vai tauta balsotu par Abrenes 6 pieguļošo pagastu atdošanu Krievijai ? Tā uzticība tika iegūta ar VILTU. Par Abreni var lemt tikai tauta 2007. gada 8. oktobris ( Diena ) ... "Kādēļ Satversmes burts un gars noteic, ka valsts teritorijas izmaiņu noteikšana ir tautas, nevis valdības kompetencē? Tas izriet no apstākļa, ka Satversmes 3.pants ietilpst valsts konstitucionālajās pamatnormās, kuras saskaņā ar 77.pantu var grozīt tikai tad, ja šie grozījumi ir apstiprināti arī tautas nobalsošanā. Tā tieši ir Satversmes jēga — noteikt, ka tiesības mainīt Latvijas valsts pamatus (pie tiem pieskaitāma arī valsts teritorija) ir tikai suverēnās varas nesējam — Latvijas tautai, nevis valsts institūcijām ar pakārtotu leģitimācijas pakāpi (Saeimai vai Ministru kabinetam). Tādēļ 77.pants ir prioritārs pār Satversmes 73.pantu, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm, un rada šķietamu Satversmes pretrunu Latvijas un Krievijas robežlīguma sakarā. Šķietamās pretrunas, kuru savu darbību attaisnošanai mēģina izmatot valdība, nemaz nav. Satversmē ieliktā gudrība šādu pretrunu nepieļauj. Tieši 77.panta prioritārais raksturs noteic, ka 73.pants nav attiecināms uz pašu svarīgāko — līgumu par valsts robežām! Satversmi nevar apiet un tautai nevar atņemt tiesības un pienākumus, kurus nosaka 77.Satversmes pants. Tautai jālemj par visiem jautājumiem, kas attiecas uz valsts konstitucionālo pamatu. Tātad par robežām jālemj tautai referenduma ceļā! Tas jāzina arī Krievijai. Par to jāinformē arī visi ārvalstu diplomāti un draugi, kas tiek lūgti sveikt Latviju par apšaubāmu un pretlikumīgu valdības darījumu ar Krieviju."

Satversmes 68.panta otrā daļa: "Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums." Kā redzi, Saeima var nodot uz starptautiska līguma pamata dažādas valsts kompetences, bet tikai nolūkā stiprināt demokrātiju. Naudas kalšana ir valsts nevis privāpersonas kompetence, vai ne? Nu un to mēs arī nododam ES nolūkā stiprināt demokrātiju. Satversme to ļauj.

Uzmanīgi lasi Satversmi: Satversmes 73.pants. " Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm." (Šis teksts ir bez izmaiņām no 1922.gada 15.februāra, spēkā no 1922.gada 7.novembra.)

no sii foruma, ja naida un neiecietiibas deelj nevari lasiit komentus. politiskaa cenzuura Latvijaa ir aizliegta. nepatiik? izvelc savu naida pilno pakalju aaraa no foruma.

Dombrovska mieru nesatricina pat BBC «Hard Talk» jautājumi 2013. gada 2. jūlijs Jautājums: "Kāpēc tik maza piekrišana eiro ?" Atbilde: "Jo maz skaidrojām praktiskos iemeslus" Jautājums: "- Vai maz skaidrojot, ka pacelsies cenas ?" ( ar to domāts pirkspējas kritums, ko atzīst arī Latvijas Banka ). Atbilde: "Jā, mums vairāk jāskaidro praktiskie iemesli." Jautājums: "kāpēc desmitiem tūkstošu emigrē katru gadu ?" Atbilde: "Jā, mēs zinām par to, jau kopš 2004. gada.." Tātad... kā tur bija: Jautājums: "Kāpēc tik maza piekrišana eiro ?" Atbilde: "Jo maz skaidrojām praktiskos iemeslus" Jautājums: "- Vai maz skaidrojot, ka pacelsies cenas ?" Atbilde: "Jā, mums vairāk jāskaidro praktiskie iemesli." Vel bija visādi reemigrācijas plāni ( mākoņos ) sazīmēti, kaut gan pamat-atbilde bija ekonomikas stāvokļa dēļ, kas savukārt ir pretrunā ar apgalvojumu par "visstraujāk augošo ekonomiku", ko Dombrovskis neaizmirsa vairākkārt atgādināt. -- Aprēķināts, cik daudz mums katram būs jāmaksā par elektrības sadārdzināšanos 02. jūlijs 2013 "Ģimenei, kura tērē aptuveni 100 kWh mēnesī, elektrības izdevumi gadā pieaugtu par aptuveni 39 latiem jeb 39%." Deviņu gadu vecumā cilvēki pārstāj ticēt, ka Ziemassvētku vecītis nes dāvanas. 45 gadu vecumā - ka valsts maksās normālu pensiju.

Dombrovska mieru nesatricina pat BBC «Hard Talk» jautājumi 2013. gada 2. jūlijs hmm rakstīja: Brežņeva mieru arī nekas nevarēja satricināt padomijā. Murmulēja savā nodabā bezsakaru, bet no katra vārda veiksmes stāsti dzima.... Dombrovska mieru nesatricinās arī tas, ka viņa partija aizies nekurienē jau nākamajās vēlēšanās... - jo viņš par to uzzinās pēdējais ( pēdējam aizies ).

tur tad arī tevi raksim,zvērs!

Cik Tev gadu? Varbūt izvilksi?!

nu,ko tad zagi 5o gadus krievu rubļus? vai tad savu zemi nenodevi?

Budžetu nepieņem vairs kā komunistu laikā uz 5 gadiem, - to tev vajadzētu zināt, komunist. Kurš te ir samuldējies, - tas ir jautājums, kuru tev neatrisināt.

Nu gan samuldējies! Tādā garā mēs nekur netiksim: kā jauna valdība , tā jauni lēmumi, un viss budžets referendumos!

Kura Latvijā dzīvojusī tauta ir izteikusi vēlmi par Euro?

... ko vinsh pats arii apstiprina, gljeevi pazuudot no diskusijas. Un tad veel eiro pretinieki apvainojas, kad vinjus par nejeegaam sauc.

Taatad vai nu Francija nav neatkariiga vai arii ha ha hei hei hei ir melis un aaksts.