Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Ekonomiste: Jūrmalā jāattīsta medicīnas tūrisms

Lai Jūrmala spētu piesaistīt tūristus visu gadu, nevis tikai dažus vasaras mēnešus, tai būtu jāattīsta medicīnas tūrisms, kā tas sekmīgi darīts Lietuvas kūrvietās, uzskata Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore, interneta žurnāla The Baltic Course izdevēja un galvenā redaktore jūrmalniece Olga Pavuka.

Pēc viņas teiktā, netrūkst cilvēku, kuri jau šobrīd tūrisma firmās interesējas par iespējām ceļojuma laikā uzlabot arī veselību, piemēram, saņemt bronhu un plaušu profilakses vai ārstniecības kursu, un Jūrmala ar savu priežu mežu un jūras gaisu viņiem varētu palīdzēt atveseļoties.Taču līdztekus dabas dotajām priekšrocībām nepieciešamas īpašas programmas, kas būtu vērstas uz noteiktu rezultātu un ietvertu īpašus procedūru kompleksus - inhalācijas, sāls istabas, masāžas, ārstnieciskās dūņas, pastaigas, kā arī medicīnas speciālistu konsultācijas, Pavuka sacījusi intervijā ziņu aģentūrai LETA.Ārvalstnieki interesējas arī par iespējām ārstēt kuņģa un zarnu trakta slimības, diabētu un citas kaites, un teorētiski Jūrmala varētu piedāvāt arī to, taču praksē izrādās, ka tas ir diezgan grūti, atzinusi ekonomiste.Īpaši izstrādātās individuālās programmas uz dažu Jūrmalas viesnīcu bāzes ir ļoti dārgas un nespēj konkurēt ar kaimiņu lietuviešu piedāvājumu - cenu starpība ir pārāk liela. Tā nu tūristi labāk izvēlas Palangu, Birštonu, Druskininkus vai Slovēniju, Čehiju un citas valstis, kur servisa līmenis ir pietiekami augsts, programmas noslīpētas un cenas draudzīgākas.Tomēr Pavuka domā, ka viss nebūt nav zaudēts. Viņasprāt, risinājums Jūrmalai būtu brīvās ekonomiskās zonas izveide ar medicīnas tūrisma ievirzi, paplašinot piedāvāto medicīnas pakalpojumu klāstu. Tas ļautu noteikt nodokļu atvieglojumus un piesaistīt investorus.Par brīvo ekonomisko zonu lomu reģionu attīstībā šopavasar spriests seminārā, ko rīkoja interneta žurnāls The Baltic Course sadarbībā ar Baltijas Starptautisko akadēmiju, Darba devēju konfederāciju un Diplomātisko ekonomikas klubu. Apaļā galda diskusijā dažādu valstu eksperti dalījās pieredzē un apsprieda iespējas daudzveidot brīvās ekonomiskās zonas, lai veicinātu kūrortreģionu attīstību.Tikmēr Lietuva iztikusi bez šādām zonām, jo pirms vairāk nekā divdesmit gadiem apstiprinājusi kūrortpilsētas statusu, kas piešķirts četrām pilsētām, ļaujot saņemt valsts atbalstu un prasmīgi izmantot Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus, bet šobrīd Lietuvas dziednīcas jau spēj pašas pelnīt un attīstīt savu darbību, piedāvājot arī plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu.Par paraugu Jūrmalai varētu kalpot arī Truskaveca, kurai ir līdzīga kūrvietas vēsture, bet ukraiņi sekmīgi izmanto savus resursus jaunajos apstākļos un tur netrūkst ne sanatoriju, ne ārstniecības iestāžu, ir arī sava zinātniskā bāze, institūts, kas nodarbojas ar kurortoloģijas jautājumiem, tātad ir cilvēki, kuri tur dzīvo un strādā cauru gadu.Sezonalitātes problēmu atrisinājušas arī Palanga un Klaipēda, kur dzīve kūsā visa gada garumā, nevis tikai divus trīs vasaras mēnešus. Turklāt Lietuvas kūrortos ziemā 70% klientu ir paši lietuvieši.Lielu attīstības potenciālu Pavuka saskata arī tajos ārvalstniekos, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, tostarp Vidusāzijas valstu pilsoņos. Ekonomiste pievērsusi uzmanību apstāklim, ka viņu vidū ir daudz uzņēmēju."Jūrmala nav un nekad nebūs elitārs kūrorts. Tas ir kūrorts vidusšķirai, un te ļoti labi iederas tiklab vācu pensionārs, kā uzbeks vai kazahs, kurš šeit apmeties uz dzīvi," viņa spriedusi. "No Vidusāzijas te ierodas nodrošināti ļaudis - es tagad runāju tikai par tiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Viņu valstīs ir tāda sistēma, ka biznesa attīstīšanai ārzemēs viņiem jāsaņem piekrišana no savas valsts varas iestādēm. Ja viņi te ieguldīs naudu mūsu pieminētajās nozarēs, tad šo valstu varas iestāžu līmenī risināsies arī jautājums par cilvēku pieplūdumu uz ārstēšanos un atpūtu. Esmu pārliecināta, ka uzbeki, kazahi, azerbaidžāņi labprāt brauktu uz Jūrmalu. Vasarās pie viņiem ir ļoti karsti, viņi grib atpūsties citā klimatiskajā zonā.""Protams, viņi ir ieinteresēti attīstīt savu tūrismu, bet tūristu plūsmu var organizēt abos virzienos, (..) un mūsu tūrisma firmas būs par to priecīgas," piebildusi Pavuka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē