Kā norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, privātā obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, atšķirībā no valsts sistēmas, veicinātu konkurenci pašā nozarē, kas ļautu esošo finansējumu izlietot efektīvāk. Līdz ar to valsts regulēta konkurence uzlabotu sistēmu kopumā.
Savukārt nodokļu celšana, lai finansētu veselības aprūpes sistēmu, tikai sagrautu sistēmu kopumā, jo nodokļi jau šobrīd ir augsti. Tam piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, norādot, ka starp Baltijas valstīm Latvijā darbaspēka nodokļi ir vislielākie.
Privātā obligātās veselības apdrošināšanas sistēma nozīmētu to, ka strādājošie iedzīvotāji apdrošināšanas polisi iegādājas pie privāta apdrošināšanas uzņēmuma, kas tālāk slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par pakalpojumu nodrošināšanu. Savukārt valsts apdrošina tādas iedzīvotāju grupas kā bērnus, pensionārus, trūcīgos iedzīvotājus un tamlīdzīgi, skaidroja eksperti.
Kā skaidroja Rutkaste, lai privāto obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu ieviestu, ir jārada normatīvā bāze. Tāpat ir svarīgi, lai sistēmā būtu iesaistīti visi iedzīvotāji, pretējā gadījumā sistēma nestrādās efektīvi. Viņš arī piebilda, ka svarīgi ir noskaidrot to, cik patiesībā Latvijā maksā veselības aprūpes pakalpojumi.
Rutkaste bija sarēķinājis, ka tad, ja visi darbspējīgie iedzīvotāji iegādātos apdrošināšanas polisi par 300 eiro gadā jeb 25 eiro mēnesī, finansējums veselības aprūpei pieaugtu par 292,8 līdz 330,8 miljoniem eiro.
Eksperts arī stāstīja, ka šāda veselības apdrošināšanas sistēma darbojas Nīderlandē, kur, atšķirībā no Latvijas, veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami teju visiem iedzīvotājiem, savukārt Latvijā tā ir liela problēma tieši starp trūcīgajiem cilvēkiem.
Tāpat atbalstu privātajai obligātajai veselības apdrošināšanas sistēmai pauda Ekonomistu apvienības 2010 biedrs un parlamentā nepārstāvētās partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš skaidroja, ka iedzīvotāji jau šobrīd daļēji sedz veselības aprūpes izdevumus gan caur brīvprātīgu apdrošināšanu, gan ārstniecības iestādē maksājot par pakalpojumiem.
Tāpat arī viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams aprēķināt, cik patiesībā izmaksā veselības aprūpes pakalpojumi, jo lielā daļā gadījumu cenas esot noteiktas bez aprēķiniem. Pūce arī norādīja, ka ir jāpārskata valsts piedāvāto pakalpojumu grozs, jo nav pieņemams, ka valsts sola nodrošināt lielāko daļu pakalpojumu, bet finansējuma trūkuma dēļ tas netiek darīts.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) iesniegšanai valdībā sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā būs piedāvāti vairāki iespējamie veselības apdrošināšanas modeļi, un Ministru kabineta rokās būs izšķiršanās par labu vienam no tiem. Kā iepriekš sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), izstrādājot iespējamos veselības apdrošināšanas modeļus, VM sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju. Jūnija sākumā VM pārstāvji kopā ar Finanšu ministrijas ekspertiem došoties vizītē uz Barselonu, lai konsultētos par šiem jautājumiem.
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā arī norādīts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Iepriekš bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.