Izglītības ministrs: Gala lēmumus par strukturālajām reformām skolās jāpieņem pēc konsultācijām ar reģioniem

Un kā ar bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām? Tie kaut ka atkal paliek otrā plānā, kaut arī 'visi bērni mums vienādi...

RP uzsākusi savu pārkrievošanas politiku.

Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās Mērnieku laiki - izglītības sistēmas reformēšana. To veic jau sešpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš; Tutas partija - Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete; Zaļo zemnieku savienība - Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks, Reformu partija Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis. Kuriem no viņiem bija skolu pieredze? Varbūt M.Vītolam ar LU bakalaura grādu, varbūt profesoriem, varbūt juristiem J.Radzēvičam vai R.Brokam? Neliela skolu pieredze bija A.Piebalgam, bet viņš, mēģinādams ieviest ārzemju pieredzi, visu sagrieza ar kājām gaisā - skolēni varēja izvēlēties ko mācīties. Protams, viņi neizvēlējās ķīmiju un fiziku! Izvēles brīvību skolvadībā un mācību saturā vēlējās ieviest R.Ķīlis - labi, ka nepaspēja, jo tad gan katrs rīkotos kā māk vai kā nemāk. Bet tās nebija vienīgās R. Ķīļa „ieceres”! Ja izglītību salīdzinātu ar mājas būvēšanu, tad pamati ir pamatskola, sienas – vidējā (vispārējā vai profesionālā) izglītība, jumts – augstākā izglītība. Katram sava vieta, tomēr būvēt nesāk no jumta. Šodien jākonstatē, ka kļūda ir pašos pamatos. Arī sienas nav īstās, jo vajagot vispārējo pret profesionālo izglītību kā 50:50. Bet kā ir faktiski - 65:35! Igaunija ļoti nopietnus ERAF līdzekļus investēja profesionālās izglītības infrastruktūrā. Igaunijas profesionālās izglītības skolas ir sakārtotas un nodrošinātas ar modernākajām tehnoloģijām, iekārtām, programmām. Izglītības kvalitāte ļauj gribētājiem pēc skolas beigšanas studēt augstskolās, lai kļūtu par inženieriem, tehnologiem. Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas. Toties augstskolas aug kā sēnes pēc lietus. Aug ne tikai augstskolas, bet vairojās studiju programmas. Ko tikai neizdomā - vienā dienā vienlaikus tiek akreditētas sešas studiju programmas „Karjeras konsultants”, tajā skaitā trīs universitātēs. Kādā augstskolā radīta programma ar nosaukumu „Trīs I: inovācijas, investīcijas, intuīcija”! Tātad macīs „intuīciju”? Katru gadu diplomu saņem aizvien jauni politologi, sociologi, ekonomisti, juristi, kuriem šeit nav darba. Valsts ne tikai velti izsķiež naudu, bet zaudē arī savus cilvēkresursus, jo aizbraucēju skaits turpina augt. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemās strādā par pārdevēju, politologs par preču piegādātāju, bet skolotāji zemnieku laukos. Maģistrntūras studijas turpat divdesmit gadus bija augstskolu lielais bizness, jo nebija budžeta vietas, bet studijas maksāja paši studējošie. Un tikai pēc divdesmit gadiem atļāva pielīdzināt PSRS laika augstāko izglītību maģistra grādam! Pēc neatkarības atgūšanas PSRS laika zinātņu kandidāta disretācijas tika nostrificētas (pielīdznātas) Latvijas doktora grādam. Bija darbs, tika tērēti līdzekļi. Igaunijā šādu manipulāciju neveica. Latvijā atvēra koledžas. Tajās 2-2,5 gadosvar iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību, universitātē 3 gadu laikā augstāko (otrā līmeņa) izglītību. Kolēdžas studētāju skaits mazinās, ko darīt? Risinājums - uzņēm audzēkņus pēc devītās klases, lai tie apgūst profesionālo vidējo izglītību. Iekārtas, laboratorijas un mācībspēku pietiek. Varbūt nākotnē koledžās varētu apgūt arī arodizglītības otro līmeni?

Nu kaut kas nav īsti. Gluži jau tukši lauki vēl nav. Pat vienu bērnu pirmklasnieku žēl, kurš spiests stāvēt uz lauku ceļa rīta agrumā un gaidīt skolas autobusu uz pilsētu, kurš kratās pa grants dubļaino ceļu.Beigās vecāki to nabadziņu ieliek internātā pie dzīviem vecākiem.Nu nevajag visus pilsētās sadzīt kā tādos rezervātos.Un ja tas būtu jūsu bērns?

Galvenā attīstības perspektīva vēl arvien paliek tā pati - ir pieprasīts tikun tik daudz naudas, kaut gan zināms ka naudas noteikti nepietiks. Bet netiek veikta jauno politikas iniciatīvu profesionāli konceptuāla analīze par to kāda ir to pedagoģiski peiholoģiskā jēga.

Pašlaik pašvaldības bieži pārdala līdzekļus no lielajām skolām uz mazajām, lai finansētu tur strādājošos pedagogus. Vienlaicīgi novada pārstāvji atzina, ka tas gan rada problēmas ar atbalsta personāla piesaisti skolām. ------------------------------------ Vai lauku skolotāji tur pie vainas?Vai tomēr sistēma? Un kā ar atbalsta personālu lauku skolās? Viens pats direktors. Un lauku skolotāji, kas dara visu ārpus kontaktstundām bez samaksas

Lauku skolotāja! Nu nav ši Ķīļa ideja! Papuriniet Papuli, viņa šo ideju propogandē jau kops `1992.gada, kad tieši viņa unIna Druviete pēc nezināma rīkojuma , darīja un dara visu iespējamo, lai Latvijā izglītotu latviešu nebūtu. Kā Papule laizījās ap krievu skolām, to pašu Zolitūdes ģimnāziju, vai belarusu 46.vidusskolu. Tagad šī latviskas izglītības bendētāja nosaka vidējo izglītību Latvijā. Es uzskatu, ka izglītības līmeni latviešu skolās naudas dēļ sagrāva LU Pedagoģijas... fakultāte ar Kangro, Druvieti, Papuli, Koķi un co. Ķīlim nepaveicās, viņš nebija no šo mankurtu un pērkamās aprobežotības grupņika.

sāks kustēties? Blakus jau minētajām problēmām, jāveicina demokrātija skolās, jāatbalsta spilgtas personības, kas spēj rosināt radoši domāt skolniekiem. Veiksmi!

V.Dombrovskis ar izglītības sistēmas speciālistiem runāja arī par darba kvalitāti un piemaksām par iegūto kvalitātes pakāpi. To vajadzētu vairāk piemērot ministru un ministriju darba vērtējumam. Tad mēs stipri ietaupītu un paliktu nauda skolotāju atalgojumam. Izglītības reformas kļūst jau kā eksperimenti ar laboratorijas žurkām. Varbūt pārņemt kaimiņu labāko pieredzi un vienreiz beigt eksperimentēt.