Viņa skaidroja, ka iespēja nobalsot jebkurā iecirknī ir bijusi Latvijas priekšrocība, nevis trūkums un to būtu nepieciešams saglabāt. Pētniece norādīja, ka ir grūti prognozēt, vai politiķiem būs politiskā griba piešķirt finanšu līdzekļus tāda Vēlētāju reģistra ieviešanai, kas dotu vēlētājiem iespēju nobalsot jebkurā balsošanas iecirknī, kurā tiešsaistē varētu pārliecināties, vai pilsonis jau nobalsojis iepriekš.
Kā ziņots, šo risinājumu kā pareizu atzinis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kažoka uzsvēra, ka politiķi varētu būt ieinteresēti atrisināt šo jautājumu par labu iedzīvotājiem, jo viņiem pašiem būs neizdevīgi pirms vēlēšanām klausīties to vēlētāju "ņurdēšanā", kuriem līdz ar jaunās sistēmas parādīšanos būs liegta vai arī ierobežota iespēja piedalīties vēlēšanās. Jau iepriekšējās vēlēšanās bija jūtama iedzīvotāju neapmierinātība, taču tolaik tik daudz cilvēku vēl nebija saistīti savā starpā caur internetu un viņiem nebija iespējas "taisīt tik lielu troksni".
Ideja par Vēlētāju reģistra ieviešanu esot minēta visu trīs valdības koalīciju veidojošo partiju - Vienotības, Zatlera reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - priekšvēlēšanu programmās, tāpēc tās realizēšana nav nekāds brīnums. Taču no pilsoniskās perspektīvas būtu slikti, ja samazinātos iedzīvotāju iespēja piedalīties vēlēšanās, uzskata pētniece.
Viens no Vēlētāju reģistra trūkumiem būs izvēles iespēju samazināšanās, jo vēlētāji nevarēs izvēlēties balsot par citā vēlēšanu apgabalā kandidējošajiem politiķiem, ja balsotājam viņi liksies simpātiskāki. Tajā pašā laikā tas veicinās to, ka partijas katrā apgabalā izvirzīs pēc iespējas spēcīgākus kandidātus, skaidroja Kažoka.
Viņa akcentēja: ja Vēlētāju reģistra ieviešanu papildinās pāreja no piecu apgabalu sistēmas uz, piemēram, deviņiem apgabaliem, tas samazinās jauno politisko spēku iespējas iesaistīties politikā vienu vai pat divu vēlēšanu laikā. Tam par iemeslu būs grūtības nodrošināt spilgtus līderus tik daudzos apgabalos.
Kā ziņots, koalīcijas sadarbības padomē 6.februārī konceptuāli tika atbalstīti ZRP frakcijas deputātu izstrādātie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot Vēlētāju reģistru. Izmaiņas paredzēs, ka Saeimas vēlēšanās būs tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās - balsošana notiks atbilstoši deklarētajai dzīves vietai, aģentūru LETA informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.
Līdz šim Latvijā pašvaldību un EP vēlēšanās bija ieviests tāds Vēlētāju reģistrs, kas balsotāju piesaistīja konkrētam vēlēšanu iecirknim. Lai ieviestu tādu Vēlētāju reģistru, kas tiešsaistē jebkurā iecirknī ļaus pārliecināties par to, vai potenciālais vēlētājs nav nobalsojis jau iepriekš, ir vajadzīga politiskā griba piešķirt nepieciešamo finansējumu, skaidroja Cimdars.
Ierēdnis norādīja, ka jebkāda veida Vēlētāju reģistra ieviešana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bez Vēlētāju reģistra ieviešanas nebūs iespējams virzīties uz interneta balsošanu, ar kuru pasu spiedogu sistēma nekādā veidā nav savietojama. Viņš pieļāva iespēju, ka, no vienas puses, varētu pagaidīt ar vēlētāju reģistra ieviešanu, lai to izveidotu kopā ar interneta balsošanu. Taču esot jāatceras, ka diskusijas par interneta balsošanas ieviešanu valstī jau ir norisinājušās daudzus gadus, taču jautājums vēl nav atrisināts.
Vēlētāju reģistru nepieciešams ieviest "ātri, tūlīt un nekavējoties", jo tuvojas identifikācijas karšu ieviešanas laiks. Ja tiks saglabāta pasu spiedogu sistēma, tad atšķirībā no citām valstīm identifikācijas kartes nebūs pilnvērtīgs dokuments, jo ar to nebūs iespējams piedalīties balsošanā, akcentēja CVK priekšsēdētājs.
Cimdars uzsvēra, ka 2004. un 2005.gadā veikts socioloģiskais pētījums, kurā tika pētīta cilvēku balsošanas motivācija pēc Vēlētāju reģistra ieviešanas, atklāj, ka visbūtiskākā vēlētāju pasivitātes problēma ir saistīta ar motivācijas trūkumu. Procedūras maiņa no balsošanas esot atturējusi pavisam nenozīmīgu daļu balsotāju. Šādas ziņas sniedz zinātnisks pētījums, savukārt apgalvojumi, ka vēlētājiem līdz ar Vēlētāju reģistra ieviešanu kļūs neērtāka balsošana, "paliek apgalvojumi bez pierādījumiem", izteicās Cimdars.
CVK vadītājs apgalvoja, ka pie pasu spiedogu sistēmas CVK vairākkārtīgi saņem pārmetumus, kuri neveicina uzticību vēlēšanu norisei. Piemēram, kādam balsotājam pasē nav iespiests zīmogs, citam vēlētājam tas ir iespiests divas reizes. Balsojuši ir cilvēki, kuriem tas ir aizliegts prāta jeb garīgo traucējumu dēļ, kā arī cilvēki, kuri vairs nav Latvijas pilsoņi, bet ir saglabājuši pilsoņa pasi.
CVK vadītājs arī atgādināja, ka pašreizējā sistēma neļauj nobalsot tiem cilvēkiem, kuri uz ārzemēm dodas īslaicīgi un atrodas vietās, kur tuvumā nav Latvijas pārstāvniecības ar balsošanas iecirkni. Vēlētāju reģistra ieviešana šo problēmu atrisināšot, jo nebūs nepieciešams pa pastu sūtīt pasi.
Cimdars piebilda, ka Vēlētāju reģistrs paredz iespēju iepriekš nomainīt iecirkni, kurā vēlētājs vēlas balsot.