Lasmane: Mums jāsvītro doma, ka Latvija un latvietis ir niecīgi

Varu tikai piekrist. Raksta tēma -aktuāla. Stiprināt, apliecināt, konsolidēt, celt, radīt, dot idejas, risinājumu t.i. pats galvenais. Jābūt vairāk paspietiekamiem, mazāk jāspoguļojas.

nav jauztver nopietni.Vinja nekaa gudra nav pateikusi,tada lociishanas un izdabashanas vadoshas zaglju 4.maija klikjes priekshaa.

trīs reizes izlasīju "Mums jāpasvītro doma, ka.."

Patika komentārs zemāk, par to, ka Lasmane izvirza sev ērtu hipotēzi, ko pati arī noraida. :)

Cilvēki jūt falšumu. Un tas falšums skan teju ik dienas mūsu priekšstāvju runās par stāvokli valstī. Saprotams, nevar jau taisni atzīt, ka esam iegājuši knapināšanās un nacionālās bezperspektīvas spirālē, tomēr arī stulbingu Vējoņa vai Kučinska runās visi atkož un noraida. Latvietis ir strādīgs un apķērīgs, pat talantīgs, diemžēl valsts to dzīvi vairāk vedina uz nabadzības pusi. Valsts ir atdevusi ļoti daudz ārvalstu kapitāla rokās no pirmās neatkarības atgūšanas dienas. Tie daži veiksmes stāsti nav nekas, ja salīdzina ar 300 000 aizbraukušajiem darba roku un galvu pāriem.

Mēs esam dižēni! Mēs esam varēni! /Dr. Vaira Viķe-Freibergas kundze/

Latviešu saskābušajā inteliģencē visriebīgākā izpausme ir pielīšana latviešu filistriem – izdabāšana nezināšanai, neinteliģencei, primitīvismam, stulbumam, idiotismam, absurdam, paviršībai, vienaldzībai, augstprātībai, puspatiesībām, pseidointelektuālismam, puszināšanām. Latviešu inteliģencē pašlaik nav neviens konkrēti fiksējams lielums, kas atklāti pretotos filistriem. Padomju laikā bija būtiska pretestība filistriem. Padomju laikā dominējošā intelektuālā atmosfēra nepieļāva filistru klātbūtni kultūras publiskajos procesos. Tā tas notika tāpēc, ka intelektuālo atmosfēru formēja ne tikai latvieši, bet arī krievi, ebreji. Intelektuālās dzīves kritēriji nebija tikai latviešu darinājums. Latvieši savā darbībā bija spiesti ņemt vērā citu kultūru pieredzi. Turpretī pēcpadomju gados Latvijā faktiski pastāv filistru diktatūra latviešu kultūras visos segmentos. Filistru tirānija atsaucās uz visiem publiskajiem procesiem. Patiesībā pati latviešu inteliģence tādējādi ir uzskatāma par filistru k

Pašiem sevi nonievāt nav nekāds gudrais darbs . Bet par nebūšanām jārunā tieši un konkrēti.

Profesore runā par to, ka kultūras cilvēki ar nest mums pašapziņu. Ne vienmēr. Atceros Mežaparka estrādi, kurā dzejniece Māra Zālīte uzrunāja tautu ar vārdiem : "Mana bāreņu tauta..." Kāda bāreņu tauta? Kāpēc vajag noniecināt manu tautu? Būsim lepni, nezemosimies, neleposimies ar nabadzību, neķengāsim savu valsti.

nevienam normālam latvietim tādu domu vispār nav. mani pārsteidz, ka akadēmiski izglītots cilvēks - profesore pati izvirza kaut kādu pieņēmumu un pati to apstrīd, vienlaikus pašai arī kultivējot kaut kādus negatīvus priekšstatus par latviešiem.

No kurienes nāk šī mazvērtības domāšana... šī domāšana nāk no tam, ka ubagojot visiem stāsta , cik "man ir slikti"... kamēr pats sev notic. Sevišķi šo prasmi attīstīt palīdzēja laiks, kad vajadzēja dīkt un iežēlināt trimdas tautiešus atsūtīt paciņas. Tad nāca periods "ārzemes mums palīdzēs" utt. Profesore Lasmane šo varētu vēl nebūt aizmirsusi... .

Mums jāsvītro doma, ka tam ir kaut kāda nozīme.