Šā gada janvārī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti publicēja tēmai veltītu materiālu (Are Rating Agencies Powerful? An Investigation into the Impact and Accuracy of Sovereign Ratings), ko interesenti var izlasīt fonda interneta mājaslapā.
Jo īpaši eirozonas politiķi pēdējā laikā pārmet reitingu aģentūrām pārliecīgu slieksmi reitingus pazemināt, neņemot vērā ekonomikas reālo stāvokli un īstenotās/iecerētās reformas, kas konkrētās valsts ekonomikas konkurētspēju un stabilitāti uzlabošot. Pētījuma autori min, ka iemesls varētu būt aģentūru, ja tā var teikt, psiholoģiskā trauma, kas tika gūta, noguļot patieso stāvokli Meksikā (1994.-1995. gada krīze) un Āzijā (90. gadu beigas). Citiem vārdiem sakot, lai aģentūras nevarētu vainot reitingu pazemināšanā tikai tad, kad krīze jau pilnā plaukumā, tām var būt stimuls nodrošināties ar īpaši piekasīgu vērtējumu. Cik precīzi ir reitingi? SVF analītiķi, apkopojuši statistiku, secina, ka valstu reitingu gadījumā accuracy ratio ir 80-90%, savukārt uzņēmumu (t. sk. banku) gadījumā tas ir zemāks - 63-87%. Tātad nevar runāt par pilnīgu nekļūdīgumu, tomēr novērtējumi ir pietiekami adekvāti, tātad vērā ņemami. Pētījums nedaudz pārsteidz jautājumā par reitingu ietekmi. Proti, mērot, procentuāli cik gadījumos konkrētas valsts reitinga izmaiņas ietekmē naudas cenu, par kādu šī valsts var aizņemties, secināts, ka runa ir par 45% attīstītajām valstīm un 51% t. s. emerging economies. Respektīvi, reitingu ietekme uz valsts finanšu reputāciju un iespējām varētu būt pārvērtēta. Ja nu paliekam pie viedokļa, ka reitingi Latvijai ir svarīgi, interesants ir vēl kāds pētījuma secinājums: biežāk mainīti (attiecīgi nervozitāte lielāka) tiek zemi vai viduvēji reitingi. Arī stimuls veicināt reitinga paaugstināšanu.