Ministrs pastāstīja, ka tikšanās laikā tika aktualizēti jautājumi par dažādu dienestu un institūciju sadarbību, komunikāciju un rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā. Uz tikšanos bija ieradušies arī aicinātie pašvaldību pārstāvji. Vienlaikus ar citiem jautājumiem sanāksmē tika pārrunāta Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ietekme uz ūdenslīmeni Daugavas baseinā.
Pēc ministra teiktā, joprojām nav vienprātības par to, kādu efektu īsti dod dažādi plūdu novēršanas un mazināšanas pasākumi. Kozlovskis uzskata, ka ir pienācis laiks veikt padziļinātu pētījumu, lai uz šiem jautājumiem rastu atbildes, proti, ar zinātniski apstiprinātām metodēm pavisam nopietni jāizvērtē, vai Latvijā ir iespējams kaut ko darīt, lai cīnītos nevis ar sekām, bet novērstu plūdus, pirms upes jau ir izgājušas no krastiem.
Kozlovskis skaidroja, ka gadu no gada dažādi dienesti pēc saviem ieskatiem veic darbības, lai mazinātu plūdu sekas, taču nav īsti skaidrs, vai šie pasākumi ir lietderīgi.
Darba grupas sanāksmē puses vienojās, ka operatīvās informācijas apmaiņu un koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā nodrošinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) koordinācijas centrs, tādējādi garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.
Ūdens līmeni pavasara palu laikā Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā, jo divas trešdaļas no upes kopējā baseina atrodas šo valstu teritorijā. Novērojumi liecina, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), prognozējot šī gada pavasara palus, savā 6.marta ziņojumā informējis, ka ledus uzlūšana rietumu daļas upēs gaidāma marta otrajā dekādē, bet austrumu un centrālās daļas upēs - marta trešajā dekādē.