Viņš sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka Junkera paziņojums pašlaik rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
"Šis priekšlikums man tagad stāv uz galda, un jāsaka, ka tas formulējums ir arī, teiksim tā, savdabīgs. Ja Junkers saka, ka ar NATO nepietiek un Eiropas Savienībai vajag savu armiju, tas rada jautājumu, vai viņš apšauba NATO kapacitātes un spējas," norādīja Pabriks, atzīstot, ka emocionāli lielākā daļa eiropiešu varētu piekrist, ka ir nepieciešama kopīga ārpolitika un aizsardzības politika, taču ideja par kopīgu armiju vēl ir ļoti tāla perspektīva.
"Mums ir vairākas lietas, kas jau tagad ir jāizdara, pirms mēs varam runāt par kopīgu armiju. Es to nesaku tā iemesla dēļ, ka konceptuāli nepiekrītu pašai idejai, taču mēs vēl neesam tam gatavi, mēs esam pārsteidzīgi," sacīja deputāts. "Mums vēl ir pietiekami aktuāls jautājums par kaujas grupām. Tās eksistē, taču tās vēl nekad nav izmantotas, turklāt mēs nemaz nezinām, kā pieņemt politiskos lēmumus, kur un kā tās izmantot. Kamēr tas netiks paveikts, mums būs ļoti grūti runāt par kopīgu armiju," uzskata Pabriks.
Jau ziņots, ka Junkers svētdien aicinājis izveidot kopīgu Eiropas armiju, norādot, ka šādam solim būtu simboliska nozīme apstākļos, kad pieaug spriedze attiecībās ar Krieviju.
"Tas palīdzētu mums veidot kopīgu ārpolitiku un drošības politiku un kopīgi uzņemties atbildību par notikumiem pasaulē," viņš sacījis izdevumam Welt am Sonntag, vienlaikus uzsverot, ka šāda armija nekonkurētu ar NATO.
Kopīgi ES bruņotie spēki arī ļautu efektīvāk izmantot līdzekļus aizsardzības izdevumiem un sekmētu ciešāku dalībvalstu integrāciju, viņš piebildis.
Iespējams, ka Junkera ierosinājums varētu nepatikt Lielbritānijai, kas neatbalsta dziļāku bloka integrāciju, bet tas jau radis atbalstu Vācijā. Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena pagājušajā mēnesī izteica cerību, ka, ja ne viņas bērni, tad mazbērni "pieredzēs Eiropas Savienotās Valstis ar savu armiju".