Pašvaldību vadītāji uzskata, ka enerģijas ražošanas politika jāmaina pakāpeniski

Tas ļaušot apturēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu pieaugumu. Paredzēta arī sociāla atbalsta instrumenta izveide, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.Tāpat paredzēts, ka elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme - 14%, bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem zemāka - 10%. Kopumā vidēji svērtā likme būs 12,8%. Līdz ar to šķērssubsīdiju dēļ maksas par siltumu pieaugums gaidāms 17 pašvaldībās. Vislielākā ietekme - virs 15% - tiek lēsta Ādažos, Bauskā, Vangažos un Salaspilī. Nodokļa likmes plānots ieviest no 2014.gada.Komentējot EM ierosinājumu, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka "vietējiem iedzīvotājiem tarifa pieaugums būtu liels trieciens, jo kā elektrību, tā arī siltumu dedzinām ar gāzi. Tā mums, protams, ir ļoti slikta ziņa". Tajā pašā laikā Sprindžuks nenoliedza, ka lēmums par atvieglinājumiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem salīdzinājumā ar ražotājiem no dabasgāzes ir pareizs un tādam tam būtu bijis jābūt jau sen.Tomēr par to, kā elektroenerģijas tarifa izmaiņas varētu ietekmēt novada iedzīvotāju rēķinus un vai šajā ziņā varētu būt gaidāmas problēmas, Sprindžuks atzina, ka situācija ar rēķiniem un cilvēku maksātspēju jau pie esošās situācijas ir smaga, tāpēc būtu grūti prognozēt, kas notiks, kad cenas celsies. Visticamāk, pie paaugstinātiem siltuma tarifiem, iedzīvotāji nespētu rēķinus apmaksāt, pieļāva Sprindžuks."Teorētiski, lietas labā ir iespējams darīt daudz - mainīt apkures sistēmu, siltināt mājas un daudz ko citu, bet tas viss prasa laiku. Līdz 2014.gadam nepaspēsim," atzina pašvaldības vadītājs. Arī Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (LZS) aģentūrai LETA norādīja, ka pārmaiņas sistēmā ir plānotas pārāk straujas un pārejai no koģenerācijas uz jebkādu citu enerģijas ražošanas sistēmu būtu jānotiek pakāpeniski un ilgtermiņā.Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (V) atzina, ka vairāk nekā piecu gadu garumā ilgušu atbalstu koģenerācijai, siltumražotāju tiekšanos piesaistīt investorus un cita atbalsta meklējumus tagad no ministrijas puses būtu absurdi ignorēt. Čudars neslēpa izbrīnu par to, kā tik mērķtiecīgā valsts virzība koģenerācijas politikas atbalstam pēkšņi ir izsīkusi un valsts tik krasi lēmusi mainīt enerģijas ražošanas politiku.Uz jautājumu par to, kādu ietekmi uz iedzīvotāju faktiskajiem rēķiniem varētu atstāt siltuma tarifa paaugstinājums, Čudars ir pārliecināts, ka būtiskas problēmas tas nesagādās un novads "kaut kā tiks galā" ar jaunajām izmaksām, taču kopumā lēmums, viņaprāt, esot pārsteidzīgs un bezatbildīgs. "Es saprotu zaļo domāšanu, taču šādos tempos tā ir bezatbildīga skriešana no viena grāvja otrā," ministrijas priekšlikumu par jaunā nodokļa ieviešanu komentēja Čudars.Savukārt Vangažu iedzīvotāji nebūšot spējīgi apmaksāt rēķinus par siltumu. "Mākslīgi sadārdzinot tarifus, turklāt vadoties pēc netālredzīgiem plāniem, būs tikai sliktāk. Ja valsts to iedzīvotājiem kompensēs, tad sanāk, ka vienā rokā dod, no otras ņem, bet, ja nekompensēs visiem, tad cietēji būs ne tikai mājsaimniecības, bet arī pašvaldība, kurai palielināsies slodze sociālo pabalstu sniegšanai," prognozēja A.Nalivaiko.Kā ziņots, EM uzskata, ka jaunais nodoklis ļaušot apturēt OIK izmaksu pieaugumu. Paredzēta arī sociāla atbalsta instrumenta izveide, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.Ieviešot šī nodokļa likmes no 2014.gada, tiks novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem. Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt AS Latvenergo dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu, un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus.Šis nodoklis tiks ieviests uz laiku līdz 2018.gadam, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiks panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums.