Kāda ir jūsu atbildība un pilnvaras? Sevišķi šodien, kad būvniecībā ir ļoti lielas pārmaiņas gan stila, gan funkcionalitātes ziņā? Kas bijis grūtākais līdzšinējā piecu gadu pilnvaru termiņā?
Lomas, kapacitātes un atbildība dažādās valstīs pilsētu arhitektiem ir atšķirīgas, bet šādi amati ir visur, un atkarībā no vietas, sabiedrības un kontekstiem katrā pilsētā arhitektam ir noteikts atbildības apjoms un kompetences par to, kas pilsētā notiek. Ja runājam par manu pieredzi, spēja īstenot pilsētas arhitekta funkcijas bez «zīmoga» varas droši vien ir bijis nopietnākais izaicinājums. Viens fokusējums ir Vecrīga, kas ir un būs karsts izaicinājums gan plašā sabiedrībā, gan profesionālajā vidē. Bet ne tikai. Tikpat nozīmīga – un varbūt pat vietējai sabiedrībai nozīmīgāka – ir jaunas būves veidošana mikrorajonā – Imantā, Purvciemā vai Ziepniekkalnā, kur vēsturiski izveidojušies mikrorajoni ar savu struktūru, estētiku un komforta līmeni un kur arī būvē jaunus objektus pa vidu esošajām ēkām. Zemes reforma tur gājusi pa priekšu un ieviesusi savas, ne vienmēr loģiskas un saprotamas, korekcijas. Pēkšņi pagalmos parādās jaunas būves, un tās šajā vidē izraisa tikpat lielu uzmanību kā Vecrīgā. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir savs priekšstats un viedoklis par Vecrīgu, kā tur jānotiek procesiem, taču mikrorajonos dzīvo tūkstošiem cilvēku, un arī tur konkrētajā vidē neiederīgs objekts rada ne mazāku satricinājumu. Varbūt to neredz ikdienā un tas nav uz avīžu pirmajām lapām, bet sabiedrībā par to runā. Šie konflikti ir un arī būs pilsētas arhitekta uzmanības lokā pārskatāmā nākotnē. Rīga ir ļoti bagāta ar dažādām apkaimēm un vietām – pilsētas arhitekta uzdevums un misija ir Rīgas teritoriju pārskatīt un redzēt lietu kopību. Mūsu fokuss projektu jomā ir saistīts ar jauno objektu izaicinājumiem ierastajai pilsētvidei. Šodienas arhitekta uzdevums ir redzēt šo bildi kopumā, ko arī cenšamies darīt, dažādos veidos sekot procesiem un būt klāt, kad nepieciešams. Esam arī pietiekami draudzīgi un atvērti ikvienam, kurš grib kaut ko darīt Rīgā.
Vai projektu attīstītāji, arhitekti vispirms izstrādā savu projektu un tad mēģina saņemt saskaņojumus, vai tomēr pirms tam atnāk pie jums uz konsultāciju, lai saprastu, kā viņu ideja iekļausies kopējā pilsētvidē?
Tas ir ļoti dažādi. Vairumā gadījumu projektu attīstītāji virza savas idejas paši. Mūsu konsultācijas lūdz tad, kad ir kādas neskaidrības. Ir projektu attīstītāji, kuri veiksmīgi tiek galā ar savu uzdevumu un pārzina prasības, un viņiem nav nepieciešama mūsu palīdzība. Diskusija par arhitektūru joprojām ir normatīvo aktu ietvaros – kā konkrēto projektu īstenojam. Normatīvs nosaka vispārējos parametrus – augstumu, platumu u. c. Bet normatīvs nekad nebūs tas, kas konkrētajā vietā ievērtēs gājēju ceļus, bērnu rotaļu laukumus vai autostāvvietas – ko vietējie iedzīvotāji lieto. Lai nesanāk kā zilonim trauku veikalā – ienāk, viss saplīst, tā nu es te sēžu. Tas ir diskusiju priekšmets. Un mēs esam atvērti sadarbībai tiem, kuri vēlas precizēt šāda veida nianses. Senāk pilsētas arhitektam ir bijuši zināmi zižļi, zināma vara – saskaņot, aizliegt. Regulēt to, kas Rīgā arhitektūras jomā notiek. Pirms es startēju konkursā uz pašreizējo termiņu, bija diskusija par to, vai arhitekta vieta un loma pilsētā ir pareiza un vai viņam nevajadzētu kādus zižļus, ar kuriem ietekmēt procesus. Taču diskusija noslēdzās ar to, ka pilsētas arhitekts ir profesionāls padomdevējs visām pusēm – lēmumu pieņēmējiem, projektu īstenotājiem un citiem. Lēmumus pieņem institūcijas, kas regulē šo jomu, un projektu pasūtītāji.
Sanāk, ka jūsu viedokli var ņemt un var arī neņemt vērā?
Mūsu padomu var ņemt vērā pilnībā vai daļēji. Biroja konsultācijas lūdz gan pilsētas būvvalde, gan deputāti, gan attīstītāji, kuriem nepieciešams papildu viedoklis, lai pieņemtu izšķirošu lēmumu. Tas arī ir vislielākais izaicinājums, kā ar šādu bezvaras, bezmandāta varas statusu pilsētas arhitektam atrast savu vietu un lomu attīstības procesos.
Bet, ja nav lemšanas tiesību, kāda nozīme ir jūsu struktūras funkcionēšanai? Varat paust viedokli, bet tiešā veidā nevarat ietekmēt procesu.
Esam profesionāls padomdevējs, kas pārstāv pilsētas arhitektūras jomu un akcentējam tieši pilsētas intereses – kas ir pāri konkrētajam subjektam – attīstītājam, arhitektam. Skatāmies bildi kopumā – citreiz tas ir viens kvartāls, citreiz lielāka apkaime, veicinām, lai konkrētais projekts būtu vērtīgs katram pilsētas iedzīvotājam. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad mūsu padomam ir arī juridiskas konsekvences – izskatījām projektu, kura izvērtēšanu iniciēja iedzīvotāji, uzskatot, ka tas neatbilst pilsētas interesēm. Izvērtējām un secinājām, ka gan no normatīvo aktu viedokļa projekts nav korekti sagatavots un ir videi nedraudzīgs, gan arī no arhitektoniskās puses lēmumi nebija pieņemti kvalitatīvi. Sniedzām argumentus, kāpēc projekts tādā veidā nav realizējams, un mūsu atzinums nonāca administratīvajā tiesā un konkrētā objekta būvatļauja tika apturēta. Šobrīd aizvien notiek tiesvedība jau nākamajā tiesu instancē. Pirmā instance piekrita mūsu viedoklim. Vairumu mūsu ieteikumu un padomu tomēr ņem vērā. Nekad tas nebūs 100%. Katrā ziņā esam panākuši, ka mūsu viedokli respektē.
Kā tiek īstenota profesionāla pilsētplānošana, domājot par Rīgas kopējo attīstības virzienu? Ir sajūta, ka viss notiek ļoti saraustīti, sadrumstaloti, nesaskaņoti...
Ir divi līmeņi – pilsētplānošana kopumā un atsevišķi konkrētie projekti. Plānošana vidēji ieinteresētam Rīgas iedzīvotājam nav vienkārši saprotama. Ir visādas stratēģijas un vīzijas par Rīgas attīstību, plānotāji aktīvi strādā. Tas, kā trūkst šajā procesā – plānošanas sasaiste ar tiem projektiem, kas nonāk dienas kārtībā. Te būtu svarīgi uzlabot gan komunikāciju kopumā, gan arī iedzīvotāju iesaistīšanu un argumentāciju. Esmu nonācis pie atziņas, ka mums ir ļoti liela birokrātija plānošanas jomā – dokuments aiz dokumenta. Pats būdams iekšā šajā sistēmā, nespēju izsekot līdzi dažādiem dokumentiem. Taču piekrītu, ka pilsētniekiem pilsētas attīstības stratēģija būtu jāzina vismaz tādā līmenī, ka ir skaidri galvenie mērķi, kurus plānots sasniegt tieši pilsētas attīstības jomā. Ir nepieciešams sagatavot jeb apkopot nosacīti divu lappušu apjomā galveno informāciju populārzinātiskā valodā par to, kurp mēs dodamies un kādi gribam izskatīties. Lai lielās vīzijas un stratēģijas varētu īstenot, ļoti svarīga ir iedzīvotāju un uzņēmēju sapratne un atbalsts šiem mērķiem.
Visu interviju lasiet otrdienas, 4.aprīļa laikrakstā Diena!
...
Izaicinājums
NAV VIENALGA