"Manuprāt, jāpalielina piena patēriņš iekšējā tirgū, radot īpašus nišas produktus, sadarbojoties ar zinātniekiem. Tas ir ļoti būtiski, jo ar šādiem produktiem vēlāk būtu iespēja startēt arī eksporta tirgos. Esiet radoši, diversificējot tirgus," sacīja Vējonis.
Tāpat viņš norādīja, ka būtu jāuztur ciešāka sadarbība starp zemniekiem, pārstrādi, kā arī tirgotājiem.
"Tad, kad viss ir labi, šādas sarunas it kā nav aktuālas, tomēr šādi krīzes brīži pierāda, ka savstarpējām sarunām par nozarē notiekošo ir jābūt nemitīgi," sacīja prezidents.
Viņš arī atzina, ka patlaban ir īpaši norūpējies par mazo lauku saimniecību likteni, kurās zemo piena cenu iepirkumu dēļ varētu nākties likvidēt lopus.
Savukārt zemnieku pārstāve, SIA Stalbes Agro valdes priekšsēdētāja Aija Balode atzina, ka prezidenta izpratne par nozari esot ļoti laba.
"Viņš bija labi sagatavojies, analizējis nozares rādītājus un ļoti labi izprot situāciju. Esam droši, ka prezidents arī augstākajā līmenī ES spēs aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses. Tikmēr no valdības gaidām tūlītēju finansiālu atbalstu, lai piensaimnieki spētu sagatavoties nākamajai sezonai," sacīja Balode.
Kā ziņots, šodien prezidents tikās ar lauksaimnieku organizāciju vadību, Piensaimnieku centrālās savienības vadītāju Jāni Šolku, zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kā arī uzņēmuma Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieku Hariju Panki, lai runātu par saspringto situāciju piena nozarē.
Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.