Ratnieks: Augstākā izglītība ir sabiedriski pieejams labums

nesaki viss, ja visi maksās tad visi ari gribēs pretim saņemt kautko lidzvertigu, tagad budzetniekiem nav izdevigi lekt acīs, ka kāds naiedomājas paprasit ko iemācijies, a daļa maksataju uzskata ka maksājot viņi diplomu jau nopirkuši un reāli ari neko negrib mācities, tā tikai izšļukt cauri augstskolai

Kad mees augaam, reizreekhinu maaciija pamatskolaa... Vai tagad, tieshaam, to maaca augstskolaa?

nu tik vienkārši naf, kreditiestāde grib pelnit, kreditiestādei vajag galvotājus, tā nevar atlaist kreditu par stradašanu noteiktā vietā un laikā. turklat komerckredits pat ar valsts galvojumu un zemiem procentiem reāli tiek piešķirts apmēram decembrī, bet studiju maksa jāsamaksā jau augustā. tā ka ja naudas bav tad atliek tikai kredits ar bankas noteiktajiem procentiem kas jau ir laupišana. tā ka galvenais šajā pasākumā tomer ir lai šo kreditešanu veiktu valsts. tas jau vienalga neizslēdz iespeju uzreiz visu pašam nomaksāt, vai krediteties komercbankā lai nebutu atkarigs no valsts želastibas:)

varbūt vajadzētu sāk ar vecu profesoru laišanu pensijā, kuri mācību saturu balsta uz 50 gadu vecu informāciju un neseko līdz pasaulē notiekošajam, Lai jaunie doktoranti un doktori gatavo lekcijas ieņem projektu vadītāja vietas laboratoriju vadītāju vietas, pensijas vecuma doktoriem vēlot konsultanta vietu. Tā vismaz notiek Rietumeiropā

pilsetniecei, nu tu pati jau atbildēji- ja studiju maksa liela un tvienalga taisies aizbraukt uz kautkurieni, tad studet gribetajs uzreiz dosies tur studēt. tāpat pati atdzīsti ka pāri par 90% studetāju devušies prom, tātad izglitibā valsts ielika, bet atpakaļ neko nesaņēma. neiet strids ka viņus valstij nevajag, vajag, kāširu, bet ne kā speciālistus, un viņi jau vienalga nemaz nepaliek valstī. tad kāpec par viņiem maksāt? ja bus "'isteni dzimtenes patrioti" tad izskolojušies,padzivojuši savā sapņu zemē varēs atgriezties un ieņemt pienacigu vietu šeit, bet speciāli mācit un pat nedabut par to naudu atpakaļ tiešām nav vērts. nu šobrid studiju un studējošā kredits lai pabeigtu sanāk ap 8-12 tukstošiem augstskolu beidzot, jāatdod liekas 10 dados, nu reāli tas ir 2 stabi gadā. nu nav tas nāvejoši pat uz vietas strādājot(lēta autiņa lizanga maksājuma līmenis), ja izbrauc pec tam strādāt ārzemēs tad tas vispār ir smiekligs maksājums

Tas nav tik vienkārši. Pirms apmēram 10 gadiem beidzu Latvijas Kultūras akadēmiju - vēl tad, kad rektors bija Pēteris Laķis. LKA tolaik bija šausmīgi iestājkonkursi ar aptuveni 10-20 cilvēkiem uz vienu vietu - pat uz maksas studiju vietām. Studiju maksa tolaik bija salīdzinoši ļoti zema - apmēram uz pusi mazāka kā LU, turklāt perfekti darbojās budžeta vietu rotācijas princips, tāpēc tie, kuri ļoti blīvā konkurencē iestājeksāmenos bija palikuši tūlīt aiz budžeta / maksas studentu strīpas, darīja visu, lai nākamajā gadā tiktu budžetā. Un ļoti bieži tā arī notika. Stipendija bija visiem budžetniekiem 8 lati, bet tiem, kuri iepriekšējo sesiju bija pabeiguši ar vidējo atzīmi 9 un augstāk, nākamajā semestrī saņēma 15 latus mēnesī, Līdz ar to lielākā daļa tiešām ļoti nopietni studēja, turklāt prasības bija ļoti augstas un līmenis - arī visnotaļ. Neko nezinu par to laiku profesoru algām, bet ari tās nebija nekādas lielās. Atceros, ka Laķis kā rektors saņēma algā laikam trešo daļu no tā, ko saņēma tolaiku Mūzikas akadēmijas rektors. Tagad, kad atskatos uz saviem kursa biedriem un tuvākajiem līdzgaitniekiem pāris kursu turp un atpakaļ rādiusā (es runāju par labi pazīstamiem cilvēkiem, par kuriem zinu, kur viņi tagad ir un ko dara), Latvijā ir palikuši varbūt kādi 5-10 %, viena daļa no ārzemēs dzīvojošajiem tagad strādā ES institūcijas Briselē un Luksemburgā. Es te, protams, nerunāju par radošo apakšprogrammu studentiem, jo tie paliek Latvijā savas darba specifikas dēļ. Sanāk tā, ka valsts ir apmaksājusi studijas tolaik tiešām spējīgiem, centīgiem un perspektīviem studentiem, par ko šaubu nav. Bet šie studenti pēc studiju beigšanas vienalga nepaliek Latvijā - īpaši jau tie, kuri LKA ir apguvuši svešvalodas. Viņi ir lieliski sagatavoti tūlīt pat startēt uz kaut ko tīri pieņemamu ārzemēs savu lielisko valodas zināšanu dēļ. Ko darīt šādā situācijā? Likt, lai maksā paši par studijām? LKA laikam pēdējos gados studiju maksu ziņā no universitātes vairs neatpaliek, lai gan interesējusies neesmu. Tā kā LKA tolaik bija jāliek nopietns iestājeksāmens svešvalodā, kas tagad droši vien vēl arvien ir tāpat, tad kurš tos cilvēkus piespiedīs studēt Latvijā? Ja par studijām jāmaksā iespaidīga summa (tiešām nezinu, cik tas ir tagad, bet manā laikā bija 350 latu, kas noteikti sen vairs tā nav) un tam jāņem kredīts, kāpēc tad uzreiz nedoties prom uz to valsti, kuras valodu vai kultūru cilvēks nolēmis apgūt, it īpaši, ja tur studiju maksa ir niecīga, bet tie paši tūkstoši, kas būtu jāsamaksā par studijām Latvijā, piemēram, aizies par dzīvošanu? Un tajā gadījumā procentuāli vēl mazāk cilvēku pēc studijām paliks Latvijā. Arī visai populārie iebildumi, ka Latvijai nemaz nav vajadzīgi šie humanitāro zinātņu absolventi un, ja kāds tik dikti grib studēt šo nelietderību, tad pats lai ari maksā, patiesībā nav neko vērti. Kartai valstij ir vajadzīgi tiešām labi skoloti humanitāro zinātņu speciālisti, un ļoti augstā līmenī apgūt svešvalodu - brīvi, pilnvērtīgi runāt un rakstīt par visādām tēmām - nemaz nav vieglāk, kā studēt izslavētās dabas un eksaktās zinātnes, turklāt LKA jau viņus arī neražo tik pārmērīgos daudzumos - mūsu laikā katrā apakšprogrammā bija ne vairāk, kā padsmit beidzēju. Nekādas pārprodukcijas - uzsvars uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Var jau, protams, jautāt, kam Latvijā vajadzīgi cilvēki, kas zina sengrieķu, latīņu, franču, vācu, spāņu, itāliešu vai dāņu valodu? No tirgus ekonomikas viedokļa - nekam. Bet kas tā par valsti, kurā nav šī - lai arī ne bagātā, bet tomēr izglītotā - intelektuāļu slāņa, kas redz, saprot, vērtē un prot visu arī izteikt un paskaidrot, turklāt ne tikai latviski?

Nekas šai dzīvē nedrīkst būt par velti! Tā izaug patērētāji un kategoriskie pieprasītāji! Valstij jāpalīdz studēt gribošiem, bet studentam jāsaprot, ka tā nav debesu dāvana!

Lai students izdzīvotu Somijā vajag lielu naudu!

Latvijai līdz Somijas līmenim vēl 100 gadu augt treknā sūdā! Aizver acis kad sapņo!

Augstskolas gatavas uzturēt jebkuru "nabadziņu", jo no tā atkarīgas algas! Par daudz ražo ne visai izglītotus bezdarbniekus ar diplomiem kabatā, kuri pēc tam strādā "melnos darbus" ārpus Latvijas un stāsta, cik te šausmīga valsts, jo nerūpējas par viņiem!