Viņš pastāstīja, ka īsi pirms traģēdijas vakariņojis desmit minūšu gājienā no pirmā sprādziena vietas. Kad jau gatavojies doties mājās, caur sociālajiem tīkliem viņu un draugus sasniegušas ziņas par notiekošo. "Gaisā bija panika. Vismaz viena daļa izjuta tādas ļoti nesaprotamas sajūtas," atceras Goba.
Viņš pastāstīja, ka ap plkst.1 vai 2 naktī izlasījis, ka mediķi tiek aicināti doties palīgā uz slimnīcām. Izmantojot iegūto ārsta palīga izglītību, Goba devies uz netālās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tur valdījusi organizētība, nav bijis haoss, atceras Goba.
"Ātrās palīdzības mašīnas turpināja pienākt, daudzi bija atnākuši paši. Situācija no mediķu puses katrā ziņā bija kontrolēta. Ļoti labi tika galā no organizēšanas viedokļa," stāstīja režisors.
Nākot no slimnīcas ap plkst.3 naktī, Goba redzējis policijas mašīnas un no kādas ēkas ārā nākošus policistus ar automātiskajiem ieročiem. "Neesmu bijis šādā situācijā, to ir ļoti grūti loģiski raksturot," viņš atzina.