Līdz šim tieši Valdis Dombrovskis un partija „Vienotība” bija tie, kas, nespējot izturēt sektora spiedienu, kavēja un vilcināja gan akreditācijas noteikumu pieņemšanu, gan arī neļāva virzīt Saeimā konkrēti izstrādātus likumu grozījumus, kas pieļautu plašāku Eiropas Savienības valodu lietojumu Latvijas valsts augstskolu studiju programmās, kā arī augstskolu pārvaldības maiņu.
Tieši premjers pirms ikvienas rīcības un lēmuma pieņemšanas ir uzstājis uz diskusiju, kurā vienošanās pēc būtības nav iespējama, jo pastāv milzīga sektora pretestība un lobijs. Bezjēdzīgu diskusiju ceļā tiek acīmredzami vājinātas darāmās lietas, un pastāv risks, ka reformu rezultāts būs vājš un nebūtisks.
Izsakot šādus pārmetumus, Valdis Dombrovskis visticamāk ir maldināts no Augstākās izglītības padomes puses vai arī pakļāvies tās spiedienam, jo šķiet savādi, ka premjers uzklausa nevis nozares ministra viedokli, bet AIP, par kuru ir aizdomas miljona vērta projekta nekvalitatīvā vadībā un izvērtējuma datu falsificēšanā.