Šobrīd Rīgas domes gatavotie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi nav izdevīgi nedz rīdziniekiem, nedz arī veido labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Kāda tad ir gudra atkritumu apsaimniekošana, un kā saskaņot dažādās intereses? Galvenais dzinējspēks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri brīvi konkurējot savā starpā attīsta savas tehnoloģijas, lai no atkritumiem pārstrādes ceļā saražotu otreizējas izejvielas, jaunus materiālus un enerģiju. Daļu no savas peļņas tie iegūst tieši realizējot pārstrādes produktus. Konkurence ir tā, kas veicina pārstrādes tehnoloģiju attīstību, tālāku pārstrādi, kuras rezultātā samazinās noglabājamo atkritumu daudzums. Iedzīvotāji savukārt šajā procesā piedalās šķirojot atkritumus to „radīšanas” vietā. Iedzīvotāju interesi šķirot stimulē ar zemākiem atkritumu izvešanas tarifiem, jo tālākai pārstrādei šķiroti atkritumi ir izdevīgāki. Konkurences veicināšana uzņēmumu starpā un iedzīvotāju iesaiste šķirošanā ir veids, kā pēc iespējas samazināt mājsaimniecības izmaksas par atkritumu izvešanu.
Ko rīdziniekiem piedāvā Rīgas dome? Šībrīža situācija iezīmē perspektīvu, ka visi nešķirotie atkritumi Rīgā tiks vesti uz Getliņu izgāztuvi, kur tie tiks pārstrādāti vienā, privātajam monopolistam piederošā rūpnīcā. Par tās celtniecību SIA „Getliņi Eko” bija izsludinājuši iepirkumu, kura uzvarētājs, SIA „Vides pakalpojumu grupa”, nesen tika paziņots. Pats iepirkums un procesi ap to izraisa šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu. Uzvarētājs šajā pašvaldības iepirkuma procesā bija vienīgais kandidāts, jo pārējie tika atsijāti birokrātisku iemeslu dēļ. Turpinās Rīgad domes prakse īstenot iepirkumus ar vienu pretendentu. Acīmredzami rodas aizdomas, vai iepirkuma noteikumi netiek pieskaņoti konkrētam dalībniekam. Par uzticību labas pārvaldības principiem neliecina arī aizdomās par kukuļdošanu turētā bijušā domes Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aleksejenko nesenā iecelšana SIA „Getliņi Eko” valdē. Nez kāpēc tikai vienam uzņēmumam tiek dota iespēja pārstrādāt atkritumus?
Diemžēl arī atkritumu izvešanas perspektīva neliecina par kādu iespējamo konkurenci, lai iedzīvotājam būtu iespēja izvēlēties atkritumu izvedēju. Rīga tiks sadalīta tikai trīs atkritumu izvešanas rajonos. Zinot Rīgas domes praksi, nākas bažīties vai visos trīs rajonos nebūs viens uzvarētājs. Rezultātā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sniegs tikai transporta pakalpojumus, monopolists diktēs noteikumus un Rīgas dome vienmēr varēs pamatot pieaugošās izmaksas. Palielinot šo rajonu skaitu, savstarpējā uzņēmēju konkurence palielinātos, un iedzīvotāji varētu ne tikai izvērtēt solītos pakalpojumus un cenas, bet arī praksē tos novērtēt.
Rīgas domei vēl nepietiek ar tik ačgārniem risinājumiem. Lai kārtējo reizi izmānītu no rīdzinieku makiem naudu, tā plānoto arī iegādāties modernas atkritumu tvertnes ar čipiem. Šoreiz tās būtu Rīgas īpašumā, nevis uzņēmumu, kā šobrīd, un to iegādi apmaksās rīdzinieki. Tikai pēc aptuvenām aplēsēm Rīgai nepieciešamas 100 000 tvertnes, par ko pilsētnieki samaksās 10-12 miljonus latu. Vai tik papildus nebūs no Rīgas budžeta arī jākompensē pašreizējiem uzņēmumiem zaudējumi par esošajām tvertnēm?
Tādejādi jaunie Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas noteikumi varētu būt iedzīvotājiem dārgs piespiedu pasākums, kurā ieguvējs būtu konkrēts uzņēmums, bet iedzīvotājs tikai maksātu uzspiesto tarifu. Atdodot monopolu vienam privātajam uzņēmumam, varēsim sagaidīt rūpes par peļņas pieaugumu, nevis par tīru vidi vai iedzīvotāju interesēm. Rīgas dome acīmredzami nav ieinteresēta vides problēmu mūsdienīgā risināšanā un konkurences veidošanā šajā specifiskajā uzņēmējdarbības vidē. Rezultātā rīdziniekus sagaida kārtējā necaurspīdīgā tarifu politika, palielināti rēķini par atkritumu izvešanu un jaunajām tvertnēm. Domājot par labas uzņēmējdarbības vides attīstību, kuras viens no priekšnoteikumiem ir mazināt konkurences barjeras un atceroties, ka viena no demokrātiskas sabiedrības vērtībām ir tiesības izvēlēties, līdzšinējas pašvaldības dienestu redzējums par atkritumu apsaimniekošanas attīstību Rīgā ir pretrunā ar demokrātiskas, brīvo tirgu un iedzīvotāju tiesības respektējošas ES dalībvalsts galvaspilsētas būtību.