Rozenvalds: Mēģinājums izslēgt Viņķeli un Čigāni izskatās pēc Napoleona gāšanas mēģinājuma

Viņš norādīja, ka šāda veida centieni iedibināt kārtību partijas rindās tikai veicinās Vienotības publiskā tēla pasliktināšanos. "Kad veidojās valdība, Vienotība prata savus iekšējos konfliktus pabīdīt malā, bet, kad valdība ir izveidota, nav īsti vietā šādā veidā tikt galā ar citādi domājošajiem partijas rindās," pauda Rozenvalds.Viņš arī norādīja, ka jautājumu par Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes izslēgšanu no politiskā spēka lūgt vērtēt partijas Ētikas komisijai vienkārši esot mēģinājums novilcināt pašu lēmumu, kas partijai gan neko labu nesolot.Taujāts par partijas ārkārtas kongresu, kas plānots 29.oktobrī, politologs norādīja, ka šajā gadījumā tas nekādā veidā nav dēvējams par ārkārtas kongresu."Cita lieta būtu, ja tas notiktu martā vai aprīlī," viņš sprieda. "Situācija savā ziņā ir mēģinājums novilcināt visu, kā arī nobīdīt tālāk kongresa rīkošanu, lai kaislības aprimst, lai mierīgāk risinātu problēmas un nesaņemtu tik daudz nepatīkamu jautājumu, cerot, ka ministri strādās pietiekami labi un partijas reitingi celsies," viņš rezumēja.Jau vēstīts, ka pēc garām diskusijām partijas Vienotība valde šodien nolēma jautājumu par Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no politiskā spēka lūgt vērtēt partijas Ētikas komisijai.Iesniegumu ar aicinājumu izskatīt Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no partijas iesniedza Liepājas, Neretas un Rēzeknes nodaļas, kā arī atsevišķi Rīgas nodaļas biedri, žurnālistiem pēc valdes sēdes pastāstīja partijas līdere Solvita Āboltiņa.Abas politiskā spēka biedres šodien nevēlējās plašāk komentēt situāciju.Viņķele un Čigāne pārstāv tā dēvēto Vienotības Saeimas frakcijas sešinieku, kas valdības veidošanas laikā uzstāja uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK dalību koalīcijā, kā arī neatbalstīja partijas līderes Āboltiņas kandidatūru premjera amatam.Arī citos jautājumos "sešinieks" mēdza neatbalstīt partijas vadības lēmumus.