Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājošies “luksusa” automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.
Kāda ir kārtībā Igaunijā un Lietuvā?
- Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis - Latvijā 19 - 40 latu mēnesī, Lietuvā un Igaunijā - nav, bet apliek ar nodokli darbinieku labumu, ja nav nodrošināta stingra uzskaite.
- Automobiļu nodoklis, reģistrējot auto Latvijā, ir līdz diviem tūkstošiem latu, ņemot vērā CO2 izmešu daudzumu, auto vecumu un motora tilpumu. Lietuvā un Igaunijā nav.
- Vieglo automobiļu ekspluatācijas nodoklis - Latvijā no Ls 22 - 462 latu, Igaunijā un Lietuvā - nav.
- Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) - Latvijā atskaita auto iegādei, nomai un uzturēšanai samaksāto UIN par automašīnu līdz 25 tūkst. latu, Lietuvā - atskaita par visiem automobiļiem, Igaunijā - atskaita par visiem automobiļiem un ienākuma nodoklis jāmaksā dividenžu izmaksas brīdī nevis katru gadu.
Tādējādi par vidējas klases vieglo automašīnu Latvijā nodokļos uzņēmēji maksā aptuveni 2 reizes vairāk nekā Lietuvā vai 13 vairāk nekā Igaunijā.
Nodokļu politika skaidri saka - reģistrējiet savas automašīnas kaimiņvalstīs! Apbrīnojama ir mērķtiecība, ar kādu lēmumu pieņēmēji kārtējo reizi virza jaunas, nepārdomātas un steigā sagatavotas izmaiņas nodokļu sistēmā, neraugoties uz pilnīgu izgāšanos, ko piedzīvojuši līdzīgi lēmumi, piemēram, aplikt ar papildu nodokli uzņēmuma autoparkus.
Jautājums šīs idejas autoriem, kas visticamāk to radījuši lūkojoties excel tabulās, nevis konsultējoties ar nozares ekspertiem. Jo kā gan citādāk, ja ne no zila gaisa var radīt dalījumu luksuss un neluksuss auto, par robežšķirtni nosakot tieši 25 tūkst. latu un vēlāk to plānojot samazināt vēl uz pusi un vēl vairāk, neskatoties uz inflāciju, tehnoloģiju attīstību, jaunām ES direktīvām un citiem faktoriem, kas auto tikai sadārdzina? Eiropas valstīs ierasti nodokļi automašīnām tiek diversificēt pēc pilnīgi citiem kritērijiem - ietekmes uz vidi un infrastruktūru – auto svars, motora litrāža, CO2 izmešu daudzums utt.
Kā uzņēmēja, kas biznesā darbojas jau divas desmitgades un šai valstij samaksājusi miljoniem nodokļu, jūtos tiesīga izteikt savas prognozes par sekām, ko radīs šis lēmums.
Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas nodokļu administrēšanas iestādēm ir problēmas kontrolēt auto industriju, kurā kopumā ir milzīgs pelēkais sektors. Daudz vienkāršāk valsts iestādēm šķiet viegli iekasējamu nodokļu veidā vērsties pret godīgajiem un lielajiem uzņēmējiem. Rezultātā auto nozare kļūs vēl necaurspīdīgāka, un daudziem godīgiem uzņēmējiem būs radīti apstākļi pāriet pelēkajā zonā.
Uzņēmēji ir ļoti radoši cilvēki, tāpēc viņi atradīs veidus un iespēju, kā to apiet, tādējādi piespiedu kārtā veicinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un biznesa ētikas devalvēšanu, - jau pašlaik Latvijas uzņēmēji labprātāk savus uzņēmumus reģistrē Igaunijā un Lietuvā. Mūsu kaimiņi priekā berzē rokas par katru šādu Latvijas politiķu lēmumu, kas ļauj viņiem papildināt savas valsts kasi. Vēl vairāk – viņi mūsu uzņēmējiem nodrošina tādu nodokļu administrēšanas servisu un apkalpošanu, kas viņiem liek justies kā gaidītam klientam, nevis noziedzniekam (šo sajūtu uz savas ādas noteikti sajutis ikviens Latvijas uzņēmējs, kuram ir bijusi darīšana ar mūsu nodokļu iekasēšanas un pārraudzības iestādēm). Uzņēmēji radīs radošus risinājumus izdzīvošanai tā vietā, lai izmantotu savus resursus, domājot, kā uzlabot klientu servisu un kā attīstīt uzņēmējdarbību, sniedzot lielāku labumu valstij kopumā. Nodokļu iekasēšanas politika paliks zaudētāja.
Cilvēki balso ar kājām, bizness ar naudu. To apliecina arī nesenie notikumi sociāldemokrātu pārvaldītajā Francijā, no kuras pašlaik burtiski bēg turīgā nācijas daļa, kas gadu desmitiem ar saviem nodokļiem uzturējusi tos pašus politiķus un valsts sociālo sistēmu. Izskatās, ka Latvija nolēmusi iet līdzīgu ceļu – darīt visu, lai kaitētu godīgiem uzņēmējiem, kas nodrošina darbavietas un atļaušos atgādināt, caur nodokļiem maksā algas arī tiem pašiem deputātiem, ministriem un ierēdņiem.
Šādas valsts politikas rezultātā tiks panākts, ka visas industrijas, arī auto nozare paliks ārvalstu īpašnieku pārvaldīšanā, kuriem ir lielākas iespējas starpvalstu līmenī koriģēt cenas un nodokļu samaksas un kuri neatstāj peļņu Latvijā. Savukārt Latvijas uzņēmēji, par kuru nomaksātajiem nodokļu miljoniem politiķi īsteno populāras politikas, indeksējot pensijas un veicot citus sociālās sistēmas atbalsta pasākumus, nav skaitliski daudz un to balsis neietekmē Saeimas darba kārtību.
Jau līdzšinējās ekonomikas un tajā skaitā arī nodokļu politikas dēļ valsti pametuši tūkstošiem iedzīvotāju, kas pašlaik naudu pelna un nodokļus maksā citās Eiropas valstīs. Tagad šim piemēram seko bizness un uzņēmēji. Tāpēc vēlos jautāt, vai šīs ieceres autoriem pietiktu prāta un drosmes veikt un darīt sabiedrībai zināmus aprēķinus, kādu ekonomisko efektu šis lēmums atstās ilgtermiņā?