Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Sinoptiķe: Arvien biežāk ekstrēmi karstas dienas un naktis

Kur lai atrod saulaināko vietu Latvijā, kurp doties oktobrī? Uz šo jautājumu atbildi var atrast, izmantojot grafisku rīku tiešsaistē - satelītu klimata atlantu. To izstrādājusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķe un vides zinātņu doktorante Zanita Avotniece, kas ir līdz šim vienīgā Latvijas zinātniece, kura stažējusies Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijā EUMETSAT.

Uz Latviju Zanita pārveda ne tikai iedvesmu un zināšanas sinoptiķa darbā, bet arī ikvienam praktiski lietojamu rīku - Baltijā vienīgo satelītu klimata atlantu.

Kas ir jaunizveidotais satelītu klimata atlants, un kā tas darbojas?

Klimata atlants pēc būtības ir grafisks informācijas apkopojums par kādas konkrētas vietas klimatiskajiem apstākļiem. Lielai daļai pasaules valstu ir izstrādāti šādi atlanti, kas ļauj spriest par meteoroloģisko parametru izplatību konkrētajā valstī. Šāda veida apkopojumus tradicionāli balsta uz piezemes meteoroloģisko novērojumu staciju sniegto informāciju, kas līdz ar to arī zināmā mērā ierobežo šīs telpiskās informācijas detalizācijas pakāpi. Rodoties iespējai, sadarbībā ar EUMETSAT kolēģiem izstrādāju klimata atlantu Baltijai, kas balstīts uz satelītu novērojumu datiem. Līdz šim klimata pētījumos satelītu novērojumus izmantoja samērā reti. Tas galvenokārt saistīts ar nepietiekamo datu rindu garumu. Klasiski pieņem, ka datu rindām jābūt vismaz 30 gadu garām, lai tās varētu izmantot klimatisko apstākļu raksturošanai. Pēdējos gados izstrādātas satelītu datu kopas, kas šo garumu sasniedz. Turklāt satelītu novērojumu izmantošanai pētījumos meteoroloģijā un klimatoloģijā ir arī būtiskas priekšrocības, kā, piemēram, informācijas augstā izšķirtspēja laikā un telpā, cilvēka radītās novērojumu kļūdas neesamība, iespēja iegūt informāciju par parametriem, kuru novērojumi no piezemes stacijām nav iespējami, piemēram, mākoņu fāziskais stāvoklis, ūdens daudzums mākoņos, saules radiācijas intensitāte atmosfēras augšējā daļā.

Kāds ir jaunizveidotā atlanta praktiskais lietojums?

Lietotājs var uzzināt, piemēram, kuras ir saulainākās vai mākoņainākās vietas un mēneši Latvijā, kurp un kad - atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem - labāk doties atvaļinājumā. Tāpat atlants ir lietderīgs, lai iegūtu informāciju, piemēram, par saules starojuma intensitātes telpisko izplatību alternatīvās enerģijas ieguves vietu noteikšanai. Tādējādi klimata atlants ir praktisks rīks gan individuālā, gan institucionālā līmenī tūrismā, biznesā, pašvaldību attīstībā un citur.

Kā satelītu veiktie novērojumi palīdz sinoptiķim laika prognožu veidošanā?

Klimatiskā griezumā, kā jebkura cita ilggadīgo meteoroloģisko novērojumu datu rinda, satelītu novērojumi sniedz iespēju analizēt klimatiskos apstākļus ilgstošā laika periodā. Un te svarīgs ir tieši datu rindu garums, to homogenitāte un vispārējā kvalitāte. Savukārt laika apstākļu prognozes tiek izstrādātas pavisam citā laika mērogā, un to sagatavošanai izmanto tikai pietuvinātus tiešā laika režīmā pieejamus novērojumu datus. Līdz ar to sinoptiķim svarīgākā ir satelītu novērojumu informācija, kas parāda tieši šobrīd atmosfērā notiekošos procesus, galveno mākoņu zonu atrašanās vietas, kā arī to attīstību. Tāpēc ir nepieciešams, lai sinoptiķis šo informāciju iegūtu pēc iespējas neilgā laikā pēc novērojumu veikšanas, kā arī lai būtu pieejama nepārtraukta informācijas atjaunošanās. Šobrīd satelītu novērojumi mums ir pieejami ar piecu līdz 15 minūšu laika soli, kas ļauj pilnvērtīgi sekot līdzi situācijai. Būtiskākais satelītu novērojumu devums arī laika apstākļu prognozēšanā ir to telpiskais pārklājums jeb iespēja redzēt to, ko dažreiz neredz meteoroloģisko novērojumu stacijas, piemēram, lokālas miglas vai lietus mākoņus, kā arī dažādus zemes virsmas parametrus, piemēram, sniega segas izplatību un ledu Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Tāpat ar satelītu novērojumu palīdzību iespējams iegūt informāciju par dažādām mākoņu fizikālajām īpatnībām - piemēram, mākoņu daļiņu izmērs, fāziskais stāvoklis, mitruma apstākļi un virsmas temperatūra sniedz būtisku un noderīgu informāciju pērkona negaisu intensitātes prognozēšanai. Meteoroloģiskie novērojumi ir sinoptiķa acis, līdz ar to laikā, kad pasaulē tiek samazināts meteoroloģisko novērojumu spektrs piezemes novērojumu stacijās, tādi attālināto novērojumu veidi kā meteoroloģiskais radars un satelīti ir kļuvuši par neatņemamiem rīkiem laika apstākļu prognozēšanā.

Esat pētījusi un analizējusi ekstremālās dabas parādības. Ko esat secinājusi par klimata izmaiņām, ko esam piedzīvojuši līdz šim brīdim, un kas jāņem vērā turpmāk?

Studējot Latvijas Universitātē, esmu izstrādājusi ekstremālo un bīstamo meteoroloģisko parādību analīzi Latvijai. Tieši ekstremālās parādības ir tās, kurās visizteiktāk un cilvēkiem nozīmīgāk izpaužas klimata pārmaiņas. Ilggadīgā laika periodā būtiski retākas ir kļuvušas ekstremāli aukstas dienas, savukārt ekstremāli karstas dienas un naktis kļūst biežākas, kā arī būtiski palielinās ilgstoša karstuma periodu garums. Tāpat atsevišķās vietās Latvijā biežāk novērojami stipri nokrišņi, kā arī pieaug kopējais nokrišņu daudzums. Attiecībā uz bīstamām atmosfēras parādībām ir indikatori pērkona negaisu intensitātes pieaugumam ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, tomēr pilnvērtīgā šo lokālo, bīstamo un komplekso parādību klimatiskajā analīzē vēl ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, lai varētu izdarīt viennozīmīgus secinājumus. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē