Fragments no intervijas:
Ar ko pašreiz nodarbojas Jānis Straume, ar ko pelna maizīti?
Esmu mazais uzņēmējs, manas firmas pamata virziens ir apdrošināšana un izejošais tūrisms, maizei un ūdenim pietiek, bet sviestu un desu es jau sen neēdu.
Kā jūs definētu savas šī brīža attiecības ar politiku?
Kādus divus gadus tās bija atmiņas, sentiments, nostalģija, bet, kad es pamodos 2. jūnija rītā un ieraudzīju pašvaldību vēlēšanu rezultātus, es sapratu, ka ir Latvijā iespēja realizēt politiku, kura var glābt nāciju.
Vārdi ir ļoti skaļi. Kādu jūs redzat šo politiku, kas var glābt nāciju?
Pirmkārt, Rīgas rezultāti, tas ir fantastisks sabiedrības integrācijas projekts, kas tika realizēts ar latviešu un krievu sadarbību. Nekad nav bijis tā, ka latvieši un krievi, ieejot vienā sarakstā, - visi 60 vai 63 kandidāti - paliek plusos un netiek izsvītroti, latviešu sarakstos nekad tā nav bijis. Tas man dod ļoti lielu optimismu domāt par to, ka beidzot varam cerēt, ka valsts pagriezīsies pareizajā virzienā. Vienīgais virziens ir reāla sabiedrības integrācija. Manā uztverē tas nozīmē to, kas notika Rīgā, to realizēt valsts līmenī. Tam ir vajadzīgi racionāli latvieši. Un Saskaņas centrs (SC) valdībā, kurš grib no ērtās opozīcijas pāriet varā. Viņiem ir ļoti ērti. Viņi varbūt gribētu turpināt sēdēt opozīcijā. Latviešiem ir jāsaprot, ka SC ir vairākkārt pievilti, latviešiem ir jādod viņiem roka. Bet viņiem pašiem jāizdara mājasdarbs, lai tādi cilvēki kā Kabanovs tur nebūtu. Ja viņi to izdarīs, tad ir Latvijas nākotne.
Jūs uzskatāt, ka sabiedrības integrācija var notikt caur politisko integrāciju, kas izpaustos tajā, ka nākamajā valdībā būtu arī SC?
Viennozīmīgi. Par piemēru ņemot Nacionālo apvienību - kas ir tās premjera kandidāti? Modernais sociāldemokrāts Roberts Zīle, nacionālpragmatiskā Baiba Broka. Ar tādu sastāvu un cilvēkiem, kādi ir tur, šāds premjers var teorētiski savākt visu latviešu brigādi un startēt, dabūt vairākumu un atkal nosēdināt SC opozīcijā. Bet vai tādi cilvēki, kas nes automātus bērnudārzos un iet kauties pie Brīvības pieminekļa, var būt premjera partijas atbalstītāji? Tāds premjers ātri kļūs par koalīcijas partneru ķīlnieku.
Kā jūs kā Tēvzemes un brīvības dibinātājs esat nonācis līdz šādiem secinājumiem?
Es līdz tādam viedoklim nonācu jau tad, kad biju Tēvzemei un brīvībai, un es domāju, ka viens otrs politiķis to atceras, ka es, būdams partijas vadītājs, runāju ar koalīcijas partneriem un teicu, ka Latvijai būtu svarīgi tādus kā Jānis Jurkāns un Jānis Straume atstāt katru savā flangā, tad būtu ilgstoša stabilitāte. Tā varbūt bija nodevība pret savējiem, tomēr valstiska pozīcija. Es gadiem neesmu politikā un tagad varu brīvi paust viedokli politikā. Zinu, ka mani daudzi bijušie kolēģi uzskata par kaut kādu krievu aģentu. Nu lai viņi tā uzskata.
Ja nenotiek tas, ko jūs sakāt, SC netiek valdībā - pie kā tas var novest?
Es domāju, ka reāli tur ir divi scenāriji. Vai nu latvieši pēc pieciem gadiem stāvēs rindā pie Urbanoviča kabineta, vai arī SC cilvēki, kas darbojās Rīgas varā, atšķelsies un būs cita situācija. Man personīgi šķiet, ka visiem - gan SC, gan racionāli domājošiem latviešiem - ir izdevīgi nākamā gada oktobrī realizēt situāciju, ka galējie radikāļi sēž malā un vingro, bet, protams, specdienestu kontrolē.
Viens no Vienotības argumentiem ir valodas referendums, kas izslēdz iespēju pat apspriest sadarbību ar SC.
Es pateikšu godīgi, šajā teātrī es nepiedalījos. Latvieši paši ir vainīgi, ka šāds referendums notiek. Valsts specdienestam bija visas iespējas to novērst. Kāpēc ļāva Lindermanam, Osipovam un visādiem citādiem spokiem izveidot šādas situācijas? Ušakovu es saprotu, bet sakne jau ir latvieši. Latviešu specdienests droši vien bija ieinteresēts nosegt kaut kādas ekonomiskās problēmas, kuras nosegt vairs nevar. Nākamajā gadā būs tā saucamais eiro ieviešanas atsitiens, un te ir jautājums, kurš tad aizpildīs to telpu latviskajā elektorātā?
Pēc eiro ieviešanas varētu parādīties zināma vilšanās?
Nevis varētu, bet parādīsies. Tad ir jautājums, kāds ir mūsu mērķis. Vai tas ir 2015. gadā iztērēt vairākus miljonus par to, ka prezidēsim ES. Es atvainojos, manai mātei tas nav saprotams, viņa dzīvo no pensijas.
Vai redzat sevi atgriežamies politikā?
Es redzu sevi publiskajā politikā pēc pieciem gadiem, šobrīd es esmu gatavs iet politikā, bet tikai organizatoriskā līmenī, kas dara melno darbu. Mans mērķis ir panākt to, lai cilvēki, kuri nedomā, aizdomājas, bet tie, kas domā, sāk domāt intensīvāk, un tādu ir daudz. Mans mērķis ir, lai mana vecākā meita sāk domāt par atgriešanos Latvijā un jaunākā meita sāk domāt, ka nevajag braukt projām no Latvijas. Man pašam Latvija būs mīļa tik un tā.
Neredzu iespēju, ka NA parakstītos uz modeli, kuru jūs iesakāt. Kas paliek - Vienotība, ZZS, jaundibinātā Repšes partija. Vai redzat šīs partijas šinī shēmā?
Laikā no 2. jūnija līdz šodienai esmu apmeklējis 80 tikšanās ar politiķiem un uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un redzu, ka visās partijās ir cilvēki, kuri spriež racionāli. ZZS - tur ir jāveic skaidrs izskaidrošanas darbs un jāsaprot, vai viņi ies kopā. Ne Belēvičs, ne Vējonis nav Joška Fišers. Līdz ar to viņiem ir jātiek savā starpā skaidrībā, bet, kas ir viņu pluss šodien, tas ir tas, ka viņi ir ieņēmuši pragmatisko eiroskeptiķu virzienu. Un viņi tiks ievēlēti. Viņi varētu būt pragmatiskie latvieši. Kas attiecas uz Vienotību un Repši, te ir interesants stāsts, ko es kolēģiem kā psihoterapeits stāstu. Ģimenē vecākajam brālim paziņo, ka viņam būs jaunais bračka, viņš ir priecīgs. Bet tajā brīdī, kad brālis piedzimst, viņš redz, ka visa vecāku uzmanība ir pievērsta jaunajam. Un sākās konflikts. Vai vecāki spēs konfliktu noregulēt, tas vēl ir jautājums. Vienotība var izdzīvot tikai tad, ja saiet kopā ar Repšes projektu. Varbūt es maldos.
Vai Vienotībā ir šādi nodomi par kopā saiešanu?
Es domāju, ja viņi grib izdzīvot, viņiem nav citu variantu. Ja būs cīņa pret Repši, tad Repše par viņiem šobrīd ir stiprāks, līdz ar to ir jāmeklē kopīgi varianti. Protams, tas ir tikai teorētiski iespējams. Vienotībā tie, kas velk uz kaušļu virzienu, varbūt nosēstos malā, un būtu kaut kāda stabilitāte. Kas attiecas uz Repšes kompāniju, viņš ir ļoti harismātisks, sabiedrisks darbinieks un talantīgs mākslinieks, pat teiktu - latviešu Pikaso. Jautājums ir, kā tie pārējie kungi. Tur vajadzētu ielikt kādā klipā arī Danu Tītavu, Valēriju Belokoņu un Jaunupu, kurš met trejaci basketbola laukumā. Ja viņi visu to var salikt nopietnā komplektā...
Īstenībā bez viņiem es redzu teorētiski tikai vēl vienu variantu, kas var parādīties kā spēlētājs Latvijas politikas laukumā, tas ir Aivars Lembergs, balstot savu politisko nākotni uz Lielo pilsētu asociācijas bāzes. Reformu partija - izskatās, ka tur ir savākusies reanimatologu brigāde, kur viena daļa domā, ka jāiedarbina eitanāzija, bet otra daļa saka, ka ir jāreanimē. Nu, cerība mirst pēdējā.
Un Vienotība?
Eirokomisāra jautājumi ir jāatrisina līdz 4. oktobrim... nu, tas ir gala sākums Vienotībai. Otrs - Vienotībai nav piedāvājuma. 2015. gada prezidēšana ES, tas nav piedāvājums. Latvijas sabiedrībai vajag centriski sociāli atbildīgu politiku, un šādu piedāvājumu var iedot Lembergs.
Lembergam ir jauda, un viņš situāciju var pagriezt, precīzi zinot, kā darbojas burkāna un pātagas princips - kad Vienotība terorizē spēcīgus cilvēkus novados ar to, ka viņiem ir iespējas piedāvāt kaut ko no budžeta. Lembergs kā līderis varētu nosēdināt pie galda cilvēkus, kurus sabiedrība atbalsta, un pagriezt valdību pašvaldību virzienā. Šeit atkal būtu pamats pragmatiska latvieša pozīcijai.
Visu interviju lasiet laikrakstā Diena!