Protams, daži laimīgie ir. Pārskatot ziņas pa 2015. gadu, redzam vairākus vilinošus virsrakstus – "Aizkraukles pusē loterijā laimēti vairāk nekā 366 tūkstoši eiro", "Loterijā laimēts lielākais laimests Latvijas loteriju vēsturē – 600 000 eiro", "Ziemassvētku laikā loterijā laimēti 150 000 eiro" u.tml. Tomēr kaislīgiem loteriju cienītājiem, kuri cer uz lielo ķērienu, nenāktu par skādi ieskatīties Latvijas Loto mājas lapā, kur pie katras spēles sadaļā "noteikumi" norādīta arī matemātiskā varbūtība laimēt. Piemēram, cerība uz lielo miljonu laimestu Eurojackpot laimestu grupā 5+2 ir viens pret deviņdesmit pieciem miljoniem, grupā 5+1 – viens pret sešiem miljoniem; Vikingloto lielā laimesta varbūtība ir viens pret 98 miljoniem, Latloto – viens pret trīs miljoniem u.tml. Un tomēr cilvēki cer, ka loterijā, kas tomēr ir veiksmes spēle, viņiem paveiksies. Jo kādreiz taču arī slotas kāts var izšaut, vai ne?
Aprēķināts, ka gada laikā aptuveni 30 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 18 gadiem piedalās kādā no Latvijas Loto organizētajām loterijām, vidēji tam atvēlot ap desmit eiro gadā. Pateicoties mūsu ticībai brīnumiem, Latvijas Loto 2015. gadā apgrozīja 24,68 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2014. gadā, bet uzņēmuma peļņa bija 4,02 miljoni eiro (2014. gadā – 3,51 miljons eiro). Varam sevi mierināt ar domu, ka lauvas tiesa no šīs peļņas – 90%, nonāk valsts budžetā, jo Latvijas Loto ir valstij simtprocentīgi piederošs uzņēmums. Tāpat kā daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā loteriju organizēšana ir valsts monopols, bet izložu laimestu fondu veido 45% no pārdošanas kopsummas uz attiecīgo izlozi. Piemēram, 2014. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas Loto laimestos izmaksāja nepilnus deviņus miljonus eiro.
Teorētiski ar izložu godīgumu Latvijas Loto visam vajadzētu būt vislabākajā kārtībā. Uzņēmuma darbību modri uzrauga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kuras virsmērķis ir "nodrošināt izložu un azartspēļu organizēšanas likumību sabiedrības interešu un personu tiesību aizsardzībai", bet viens no mērķiem – nodrošināt, lai piedāvātās azartspēles un izlozes ir godīgas un drošas. Arī loteriju bumbiņas nevienam neesot iespēju ietekmēt – izlozes bumbiņas ir pilnīgi vienādas, tās regulāri tiek nosvērtas, lai pārliecinātos, ka to svarā nav nekādu izmaiņu, bet pašas bumbiņas glabājas seifā, no kura tās pirms izlozes, klātesot Ekonomikas policijas pārstāvim, izņem izlozes komisija. Un tomēr nesenais notikums Superbingo izlozes laikā, kura video ieraksta laikā redzams, kā laimes rata 25 000 eiro laimesta sadaļa izkustas no vietas, ne vienam vien lika uzdot jautājumu – vai gadījumā šādā veidā netiek "taupīta" potenciāli laimējamā naudas summa? Latvijas Loto pēc sabiedrības sašutuma izplatīja skaidrojumu, ka patiesībā tā bijusi "tehniska kļūme", un izkustējies vien dekoratīvais elements. Proti, ilustratīvās plāksnītes pie rata piestiprinātas ar divpusēji stiprināmo līmlenti, un konkrētajā gadījumā līmlente atlīmējusies, plāksnīte sakustējusies, bet ne rata griešanās ātrumu, ne arī tā mēlīti ilustratīvās plāksnītes atlīmēšanās neesot ietekmējusi. Tamlīdzīgas tehniskas kļūmes vairs neatkārtošoties.
Tas gan nav vienīgais gadījums, kad sabiedrība "sašūmējusies" it kā laimējušas biļetes dēļ, kura pēc Latvijas Loto darbinieku teiktā izrādījusies tukša. Tā 2010. gadā kāda jauna dāma sūrojās, ka, nokasot momentloterijas Fly spēles lauciņu, spēles simbols – lidmašīna – atradusies uz lauciņa, kur norādīts, ka laimēta automašīna. Tomēr Latvijas Loto darbinieki meitenei ātri vien "apgrieza spārnus", redz, biļete tomēr esot tukša, jo pret auto atdūrušies lidmašīnas spārni, nevis tās priekšgals... Meitene par divdomīgo biļeti iesniedza pretenziju Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā. Taču šāds pārpratums nebūtu radies, ja vien Latvijas Loto savā loterijā būtu precīzāk norādījis spēles noteikumus. Bet 2014. gadā Latvijas Loto kādam kungam atteica 4000 eiro liela laimesta izmaksu. Uzņēmuma darbiniekiem radies iespaids, ka konkrētā loterijas biļete varētu būt tipogrāfijā radies brāķis. Jāatzīmē, ka visu loteriju biļetes tiek ražotas ārzemēs – Krievijas uzņēmumā NPM, kurš ir Čehijas uzņēmuma NPM Center meitas uzņēmums.
Bet, runājot par ieguvējiem no loteriju biznesa, jāatzīst, ka arī 2017. gadā vislielākais ieguvējs būs valsts, jo grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz ieviest jaunu izložu nodevas un nodokļa objektu – valsts mēroga interaktīvās izlozes, nosakot tam nodokļa likmi 10 procentu apmērā no neto ieņēmumiem (ieņēmumi no biļešu realizācijas, no kuriem atskaitīti izmaksātie laimesti). Paredzams, ka valsts kasi 2017. gadā tas papildinās par 59,3 tūkstošiem eiro, 2018. gadā – par 198,2 tūkstošiem eiro, 2019. gadā – jau par 267,4 tūkstošiem eiro.
Tomēr tiem, kuri nav atmetuši cerības loterijā paņemt lielo laimestu, varam atgādināt matemātiķa un Kembridžas profesora Džona D. Berova teikto – gribat vinnēt loterijā, izpērciet visas lozes!