"Apjomīgās izmaiņas padarīs būvniecības procesu skaidrāku un prognozējamāku, kas būvniekiem un investoriem dos daudz lielāku pārliecību par būvniecības termiņiem. Jaunais regulējums mazinās būvatļaujas izsniegšanas administratīvo slogu un izmainīs to apstrīdēšanas kārtību, kā arī nodrošinās iedzīvotājiem efektīvāku iespēju piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, kas turpmāk notiks teritorijas detālplānojuma izstrādes laikā. Jaunā informācijas sistēma ļaus iedzīvotājiem kopš būvniecības ieceres iesniegšanas brīža zināt - kas, kur un kad tiek plānots būvēt visā Latvijas teritorijā," uzsvēra V.Dombrovskis, norādot, ka pie Būvniecības likuma izmaiņām komisija aktīvi strādās arī nākamajā sesijā.
Komisijas deputāti ziemas sesijā diskutēja par elektroenerģijas cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību, vēršot uzmanību, ka tuvāko gadu laikā nedrīkst pieļaut elektrības sadārdzinājumu.
Komisijas uzmanības lokā šajā sesijā bija arī izmaiņas aizsargjoslu regulējumā, kas paredz mežu īpašniekiem piešķirt tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus un kas faktiski nozīmētu elektroenerģijas cenu pieaugumu patērētājiem, akcentē komisijas priekšsēdētājs. Gatavojot likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, komisija lēma, ka darba grupai aprīļa sākumā jānāk klajā ar risinājumu strīdīgajām Aizsargjoslu likuma normām.
Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka deputāti noslēdza darbu pie grozījumiem Pasta likumā, ko Saeima pieņēma galīgajā lasījumā un kas paredz jaunu sistēmu, kā nodrošināt vienādas cenas visiem pasta saņēmējiem. Likums papildināts ar jaunu normu, nosakot, ka adresāts varēs pieprasīt pasta komersantam informēt par sūtījuma saņemšanu, izmantojot noteiktus elektronisko sakaru līdzekļus, piemēram, e-pastu vai īsziņu. Tādējādi rakstveida informatīvais paziņojums papīra formā par sūtījuma saņemšanu adresātam nebūs jāpiegādā.
Tāpat Medību likuma un Zvejniecības likuma grozījumi arī ir vieni no būtiskākajiem likumprojektiem, ar kuriem komisija strādāja aizvadītajā sesijā un par kuriem ir būtiskas domstarpības starp iesaistītajām pusēm, norāda V.Dombrovskis.
Kā galvenos darbus nākamajā sesijā komisijas priekšsēdētājs izceļ iespējamās izmaiņas fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesā, kā arī Būvniecības likuma grozījumu sagatavošanu trešajam lasījumam. "Atklāts gan paliek jautājums, kā pilnveidot būvnieku sertificēšanas sistēmu, jo līdz šim ir bijušas diskusijas, vai ir vērts šo speciālistu sertifikāciju aizvietot ar uzņēmumu sertifikāciju, kā tas notiek, piemēram, Beļģijā," informē V.Dombrovskis.
Saeima aizvadītajā sesijā galīgajā lasījumā pieņēma komisijas sagatavotos grozījumus likumā Par piesārņojumu, kas nosaka stingrākas prasības piesārņojošo darbību atļaujām, kā arī atskaitēm par atļauju nosacījumu ievērošanu.
Komisija arī noslēdza darbu pie grozījumiem vairākos likumos, kas paredz īpašu nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās pagarināt līdz 2035.gada beigām, kā arī izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir viena no lielākajām Saeimas komisijām — tajā strādā 13 deputāti. Tās pārraudzībā ir četru ministriju darbs — Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas — Inovāciju un zinātnes apakškomisiju un Vides apakškomisiju.