Zemnieku pārstāvji: Platību maksājumi pienākas ražojošiem lauksaimniekiem

Lauksaimnieki pauda viedokli par iespēju, ka platību maksājumus jau 2013. gadā varētu saņemt tikai zemes apstrādātāji, nevis īpašnieki un tos nesaņemtu par tām platībām, kurās tiek audzēti kultūraugi bioenerģijas ieguvei, kā arī izteica priekšlikumus platību maksājumu kārtības pilnveidošanai jau 2013. gadā un nākamajā plānošanas periodā 2014. - 2020. gadā.

Lauksaimnieki viennozīmīgi piekrīt, ka platību maksājumus ir jāpiemēro zemes apstrādātājiem - ražotājiem. Daži aptaujas dalībnieki norāda, ka būtu jāļauj zemes īpašniekam un nomniekam pašiem vienoties par sadarbības nosacījumiem, bet tomēr, ja atbalstu saņem zemes īpašnieki, tas rada daudz iespēju negodīgiem zemes īpašniekiem iegūt ne tikai zemes nomas maksu, bet arī platību maksājumus, kas pēc definīcijas pienākas par zemes apstrādi un lauksaimniecības produkcijas ražošanu, nevis par zemes īpašumtiesībām. Turklāt ražotāji ir tie, kuri maksā nodokļus un sniedz ieguldījumu valsts ekonomikā. Vairums respondentu uzstāj, ka platību maksājumi jāsaņem tiem lauksaimniekiem, kuri zemi izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lai neturpinātos aptaujas dalībnieku novērotais, ka Latvijā pastāvot "bizness", kur zinošie uzņēmēji iznomā zemes platības daudzos reģionos, tikai nopļauj zāli vai nofrēzē zemi un par to saņem platību maksājumus, tādējādi labi nopelnot. Kā iespējamo risinājumu varētu izmantot nosacījumus, kādi pastāv bioloģisko saimniecību atbalsta saņemšanai - platību maksājumus var saņemt tikai tie, kuri ražo un kuriem ir ienākumi no saimnieciskās darbības. Gadījumos, kad lauksaimnieka īpašumā ir pastāvīgās pļavas un ganības, bet nav lopu vienības, tad par zemju appļaušanu platību maksājumi ir uz pusi mazāki nekā par platībām, kas tiek izmantotas lauksaimnieciskai ražošanai. Lauksaimnieki vērš uzmanību, ka ieviešot jaunus nosacījumus platību maksājumu atbalstam, tas nedrīkst vēl vairāk sarežģīt maksājumu administrēšanu. Platību maksājumu piešķiršana tikai ražojošiem lauksaimniekiem veicinās saimniecību attīstību, turklāt ierobežotu tā sauktos "dīvānu zemniekus", pret kuru atbalstīšanu iebilst gan lauksaimnieki, gan Zemkopības ministrija.

Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai, bet gan bioenerģijas ražotnēm. Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi - caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos - pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus.

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki uzskata, ka platību maksājumi pienākas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām atbalstu nedrīkst maksāt.

Liela daļa lauksaimnieku ir neapmierināti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) veikto zemes platību pārmērīšanu 2012. gadā, kā rezultātu neprecizitātes un zemes platību neizprotamās izmaiņas ir nepatīkami pārsteigušas zemes īpašniekus un vēl būtiskāk - lauksaimnieki nav laicīgi saņēmuši tiem pienākošos platību maksājumus, kas negatīvi ietekmējis saimniecību darbību. Lauksaimnieki norāda, ka LAD darbību rezultātā nedrīkst sodīt lauksaimniekus ar platību maksājumu atlikšanu uz nenoteiktu laiku. Tā vietā, pilnveidojot esošo platību pieteikšanas kārtību, uz platību pieteikumu kartēm vajadzētu uzzīmēt mērogu un tiem, kuri piesakās elektroniski, palielināt pieļaujamās kļūdas lielumu, kas šobrīd ir tikai 0,02 ha, un pie šiem nosacījumiem ir grūti iezīmēt platības.

Plānojot saimniecības darbību nākamajā plānošanas periodā 2014. - 2020. gadā, lauksaimnieki iestājas par lielākiem platību maksājumiem, kas būtu vismaz 80% apmērā no vidējā ES platību maksājumu apjoma. Liela vērība ir jāvērš meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kas palielinās zemes auglību. Platību maksājumus ir jānodrošina tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Ir jārada tādi saimniekošanas apstākļi, lai Latvijas zemēs saimniekotu Latvijas lauksaimnieki, kuriem rūp Latvijas lauku un valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība.

Biedrība Latvijas Zemnieku federācija (LZF) ir nevalstiska organizācija, kas tika dibināta 1990. gadā. Šobrīd tā ir plašākā Latvijas lauku iedzīvotāju un lauku uzņēmēju intereses pārstāvošā sabiedriskā organizācija, kas iestājas par Latvijas lauku kā nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstības pamattelpu, - vietu, kas ir emocionāli ļoti nozīmīga nācijas vēsturiskās pašapziņas saglabāšanai un celšanai. LZF iestājas par apdzīvotiem un ekonomiski aktīviem Latvijas laukiem.