Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

2022.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā iecerēts skatīt pēc nedēļas

2022.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā plānots izskatīt nākampirmdien, 25.oktobrī, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Paredzēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs samērā īss. Bondars teica, ka komisija budžeta projektu uz otro lasījumu skatīs līdz Mārtiņdienai, savukārt valdība to varētu darīt līdz 1.novembrim.

Budžeta komisijas vadītājs teica, ka 15.novembrī plānots skatīt nākamā gada budžeta projektu otrajā un galīgajā lasījumā.

LETA jau ziņoja, ka šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sāk izskatīt 2022.gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apsver derīguma termiņu(9)

Koalīcijā sākušās diskusijas par derīguma termiņa noteikšanu pirmreizējās vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātam (saņemtas divas devas Pfizer-BioNTech, Moderna vai AstraZeneca, viena deva Janssen)...

Bez sabiedrības līdzdalības nevar(4)

Lielākā daļa – 67% – Rīgas iedzīvotāju vēlētos, lai pašvaldības dome biežāk noskaidrotu viņu viedokli, bet tikai 35 procenti uzskata, ka Rīgas domes vadība šajā viedoklī ieklausītos.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas