Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat otrdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2019.gadā bija 71% no ES vidējā līmeņa.

Latvija apsteigusi vien Slovākijas (69%), Ungārijas (67%), Horvātijas (66%) un Bulgārijas (58%) rādītājus.

Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (76%), Grieķijā (78%), Rumānijā un Polijā (abās valstīs 79%), Slovēnijā (83%), Maltā un Čehijā (abās valstīs 85%), Portugālē (86%), Spānijā (91%) un Lietuvā (92%).

Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (135%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Dānijā (116%), Nīderlandē un Beļģijā (abās valstīs 114%), Somijā un Lielbritānijā (abās valstīs 113%), kā arī Francijā un Zviedrijā (abās valstīs 109%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2019.gadā veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (53%), Horvātijā (65%) un Grieķijā (66%).

Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 84%, bet Igaunijā - 84%.

Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 260% no vidējā līmeņa blokā, kurai seko Īrija (193%), Dānija (130%) un Nīderlande (128%).

Eurostat norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.

Eirozonas 19 dalībvalstīs gan IKP, gan AIC uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%

Eurostat aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.

 

 

 

Top komentāri

aha
a
toties amatpersonu labklājība - viena no augstākajām!
VVZ
V
Baidos, ka reālā nabadzība ir lielāka nekā, teiksim Rumānijā. Un fiška ir sekojoša- sanāca kaut kā ceļot pa Karpatiem Rumānijā. Tur cilvēki dzīvo savā nodabā, tirgo mājās sietu sieru, mājas vīnu un citus labumus. Izmitināja mūs, par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Ja pie mums kāds tirgotu savu sieru un vīnu, pie tam bez kases aparātiem, tad uzreiz būtu klāt VID, PVD un kādas tik vēl institūcijas! Būtu sodi, sankcijas un aresti. Bet viņi mierīgi dzīvo savos kalnos, un faktiskie ienākumi viņiem ir lielāki, jo mums uzskaita katru kapeiku, bet Karpatos viņiem ir blakus ienākumi, kuri nav nekādās grāmatās reģistrēti.
dace
d
Ja taa saucamie tautas kalpi savu tautu nicina, tad citada "labklajiba" ari nav gaidama. Ja nu vienigi apbedishanas nozares majsaimniecibam.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas