Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat otrdien publiskotie koriģētie dati.
Laikā, kad spēkā stājusies virkne ierobežojošu pasākumu ar mērķi samazināt pieaugošo Covid-19 izplatību, rīdziniekiem ir pieejami dažādi tālruņi atbalsta saņemšanai emocionāli grūtos brīžos, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Nabadzības mazināšana Latvijā var kļūt par vienu no deklaratīviem lozungiem, kas minēts valsts attīstības galvenajos dokumentos, bet realitātē tikai daļēji un nosacīti sasniedz tos cilvēkus, kuriem sociālais atbalsts patiešām nepieciešams, secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā vērtējot, vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā.
Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.
Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
Arvien vairāk iedzīvotāju Latvijas labklājību saista ar Eiropas Savienību ES), nevis Krieviju un Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.