Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Norvik banka: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, Norvik banka iesniegusi starptautiskā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Norvik bankas lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas Norvik bankai atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Guseļņikovs apgalvojis, ka Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015. gada, draudot pretējā gadījumā pret Norvik banku vērst sankcijas. "Tādi ir spēles noteikumi" Latvijā, izteicies Guseļņikovs.

Guseļņikovs ar Rimšēviču pirmo reizi ticies 2015. gadā. Sākotnēji viņš ticis iepazīstināts ar Renāru Kokinu, kas stādīts priekšā kā cilvēks, kurš labi pārzinot Latvijas politisko un tiesisko sistēmu.

Kokins viņu uzaicinājis uz tikšanos kādā savrupnamā Rīgas pievārtē, kur brīdi vēlāk ieradies arī Rimšēvičs, kas atnācis kājām.

Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot Norvik bankas īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

Vienīgais, kas Guseļņikovam jādara, esot jāsadarbojas ar Kokinu, AP stāstījis "Norvik bankas" īpašnieks.

Rimšēvičs pēc desmit minūtēm esot aizgājis, bet Kokins uz papīra gabaliņa uzrakstījis: "100 000 mēnesī".

Kokins neesot lietojis vārdu "maksāt", bet norādījis, ka visas bankas Latvijā "sadarbojas" šādā veidā.

Pēc šīs tikšanās Guseļņikovs izlēmis nemaksāt, jo baidījies, ka, vienreiz samaksājot, viņš kļūs par pastāvīgas izspiešanas upuri.

Viņš arī nav atbildējis uz Kokina zvaniem un īsziņām.

Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis uzaicinājis viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienu, un izrādījies, ka šis draugs ir Kokins, kurš atkal mēģinājis pārliecināt Guseļņikovu "sadarboties".

Nākamo nedēļu laikā Guseļņikovs centies turēties pretī, taču katru reizi, kad viņš atteicies, Norvik bankai nācies sastapties ar jaunām regulatora radītām problēmām.

Guseļņikovs apgalvo, ka laika gaitā vēl vairākas reizes ticies ar Rimšēviču un Kokinu un ar katru reizi Rimšēvičs kļuvis arvien nepacietīgāks un draudējis, ka gadījumā, ja Guseļņikovs "nesadarbosies", Norvik banka tiks izspiesta no biznesa.

Guseļņikovs AP apgalvojis, ka Kokins ne tikai centies izspiest kukuļus, bet pieprasījis arī atmazgāt Krievijas naudu.

Vienā no tikšanās reizēm Kokins piedāvājis caur Norvik banku pārskaitīt 100 miljonus dolāru no Krievijas, par ko Guseļņikovs varētu paturēt miljonu dolāru no šīs summas.

Guseļņikovs stāsta, ka pārskaitījumu no Krievijas būtu veicis Germans Milušs, kura piederošā BMW autoveikala labā strādājis Kokins.

Milušs 2007.gadā Latvijā tika notiesāts par politiķu kukuļošanu, taču viņam izdevās aizbēgt uz ārvalstīm, un viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

2017. gadā Milušs tika aizturēts Kiprā, kur viņš ieradās no Maskavas, taču uz tiesas sēdi par izdošanu viņš neieradās un atkal izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Saskaņā ar AP rīcībā esošiem robežšķērsošanas datiem Kokins no Maskavas izlidojis uz Kipru, īsi pirms Milušs neieradās uz viņam nozīmēto tiesas sēdi.

AP rīcībā esošā informācija, kas gan pagaidām nav guvuši neatkarīgu apstiprinājumu, liecina, ka Kokins kopš 2010.gada aptuveni reizi mēnesī devies uz Krieviju, kur reizēm uzturējies tikai dažas stundas.

Šie dati liecina, ka arī Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.

Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.

Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.

2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā var spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Dmitriju Piļščikovu, Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

Kā ziņots, Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc Norvik bankas iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā. Plašāku informāciju Grišins nesniedza.

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem iepriekš pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar Winergy vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā "Norvik banka" vērsusies pret Latviju. Winergy projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.

Banka uzskata, ka Winergy projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar "Winergy" kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.

Ar "Winergy" projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums - no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.

"Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016.gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar "Winergy" lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš [amatpersona] aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus," teikts "Norvik bankas", akcionāru prasības pieteikumā tiesai.

Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. "Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai," teikts akcionāru pieteikumā tiesai.

Nekā personīga vēstīja, ka FKTK lielus Norvik bankas naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.

FKTK, komentējot izskanējušo informāciju, aģentūrai LETA pauda, ka komisija veic banku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā. "FKTK veic Latvijas finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, tostarp komercbanku uzraudzību atbilstoši normatīvajam ietvaram, kāds tas ir Eiropas Savienībā un eirozonā, un šis ietvars tiek piemērots visiem tirgus dalībniekiem. Par individuāla tirgus dalībnieka uzraudzības norisi FKTK nedrīkst publiski paust jebkādu informāciju. FKTK ir ieinteresēta šīs lietas sekmīgā un pēc iespējas ātrākā izskatīšanā starptautiskajā šķīrējtiesā," sacīja FKTK pārstāvji.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.

Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik banku", pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

KNAB šo kriminālprocesu sāka 15. februārī. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja. Rimšēvičs ir iemaksājis 100 000 eiro drošības naudu un paredzēts, ka pirmdienas vakarā viņu atbrīvos no policijas izolatora.

(papildināts viss ziņas teksts)

Top komentāri

jautājums
j
"gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu" Vai tā ir atzīšanās, ka visus šos gadus pieprasījumi tika izpildīti un kukuļi maksāti?
Uci-puci paipuisīši
U
The total purchase price amounted to 2463693433 euros - as much as Guselnikov "invested" in “Norvik Banka”. In 2014, one of the subsidiaries of “Norvik Banka” acquired company “Soleanna Ltd.” for almost 15 million euros. The company was registered on the British Virgin Islands. After that, another 7.7 million euros are transferred to “Hillsham Limited” in the form of credit resources. And in August 2014 another two organizations received loans from “Norvik Banka”, the average amount of which was about 5 million euros. The Russian companies, as the experts from the Baltic agency say, were also associated with Guselnikov. In the fall of 2014 about 97% of the "Vyatka-Bank" shares was bought by “Norvik Banka”, which let the Russian bank of Guselnikov carry high risk transactions and not worry about the consequences - Latvian “Norvik Banka” bears full responsibility.
Kārlis
K
Tomēr.... vai tik ne politiskais pasūtījums?,! Neticās .... pārāk dedzīgi pieprasa atstādināšanu, pirms vēl nav atbildes uz jautājumiem. Varbūt specdienestu pasūtījums, bet varbūt arī mūsu bāleliņi, varbūt sazvērestība. Kādreiz uzzināsim. Vēlēšanas tuvojas
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas