Vakar, 11. aprīlī, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.
KEM skaidri un gaiši pasaka — Latvijas valdībā nemeklēs veidus, kā atbalstīt LNG ekosistēmas izveidi mūsu valsts interesēs, bet meklēs veidus, kā turpināt vairot Latvijas enerģētisko atkarību no kaimiņvalstīm. Latvenergo jau ir sniedzis līgumiskas garantijas Klaipēdas LNG terminālim Lietuvā par tā izmantošanu uz 10 gadiem, bet tagad Latvijas valdība uzdevusi KEM meklēt veidus, kā veicināt Paldisku termināļa tapšanu Igaunijā.
Nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība un Klimata enerģētikas ministrija tik ļoti nevēlas izmantot Latvijas dabisko konkurences priekšrocību un atbalstīt ražojošas un eksportējošas nozares izveidi! Kāpēc atsakās no iespējas kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru? Latvijas dārgums — Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuve kopā ar LNG infrastruktūru Skultē būtu risinājums enerģētiskās neatkarības iegūšanai un arī ļautu Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam, un veicināt premjera piesaukto ekonomikas transformāciju. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu Latvijai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai, kā arī sekmēt Latvijas kā gāzes tirdzniecības centra izveidi.
Aicinām vērst uzmanību KEM paziņojumā būtiskai rindkopai: “Ministru kabinets izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvo ziņojumu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM uzsākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.”
No tās izriet mūsu jautājumi: kur tagad ir pieejama šī “visaptverošā analīze”, ja tā nav bijusi publiski pieejama līdz šim? Kā tieši izzinātas Latvijas iedzīvotāju intereses atbalstīt termināļa būvniecību Igaunijā?
Turklāt, lai saņemtu īpašus nosacījumus Paldisku termināļa izmantošanā un Igaunijas valdība tiem piekristu, Ministru Kabinetam ir / būs jāsniedz kādi ticami solījumi. Kas ir šie plānotie solījumi, ko Latvija ir gatava garantēt Igaunijai, bet nav gatava sniegt attīstītājiem Latvijā un kāpēc?
Paldisku LNG terminālim ir nepieciešams līdzvērtīgs kuģis kā Inko terminālī Somijā, kam nomas maksa ir 60 milj. eiro gadā. Jebkāda dalība Paldisku terminālī Latvijas patērētājiem izmaksās ļoti dārgi, jo izmaksas būs jādala tikai uz Latvijas un Igaunijas patērētājiem un Latvijai būs jāsedz izmaksu lielākā daļa (Latvijas patēriņš ir aptuveni 2.5 reizes lielāks par Igaunijas patēriņu). Salīdzinājumam — Skulte LNG termināla izbūves izmaksas būs 150 milj. eiro.
KEM paziņojumā teikts, “Lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses.“
Vēlamies vēlreiz apliecināt, ka AS Skulte LNG Terminal gadījumā valdība nav nekādā veidā “strādājusi ar mums kā potenciālo investoru”, tāpēc mūsu gadījumā tas neatbilst patiesībai. Valdība un KEM nav atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem tikties, kas neliecina par labu pārvaldību. Turklāt, ja reiz pozīcija ir nevienu neatbalstīt, atkal aktuāls jautājums, kāpēc Latvijas valdībai jāatbalsta Paldisku projekts?
KEM paziņojumā teikts: “Lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli.”
Vēlamies norādīt, ka klimata mērķu arguments šajā kontekstā ir demagoģisks. Gāzes patēriņš Latvijā nesamazināsies no tā, ir vai nav Latvijā LNG terminālis. Tas saruks, kad Latvijas elektrības ražošanas metodoloģija mainīsies par labu atjaunīgajai enerģētikai. Protams, ar laiku tas notiks, bet ne drīz. Tuvākajos gados, jo īpaši atslēdzoties no BRELL loka, būsim atkarīgi no dabasgāzes, kas tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanas TEC. Vēsturiski, Latvija ir lielākais gāzes patērētājs Baltijā. Kāpēc KEM ieskatā Latvijai jāgarantē un jāpadara Igaunijas terminālis “komerciāli pietiekamāks”, bet ne Latvijā paredzētais?
Par Skulte LNG Terminal
Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība — atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai. Tas ievērojami, par vairākiem simtiem miljonu, samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un ļauj efektīvi konkurēt ar citiem Eiropas termināļiem. Skulte LNG Terminal ļaus radīt lētāk milzīgu eksporta potenciālu un nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Skulte LNG Terminal ir jāizbūvē savienojums ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi — 39 km garš tiešais cauruļvads (34 km sauszemes un 5 km zemūdens) un kuģu piestātne 5,2 km no krasta atklātajā jūrā. Plānotās izmaksas — 150 milj. eiro.