Izdevums atsaucas uz šonedēļ Eiropas Komisijas kampaņas ietvaros sarīkoto simbolisko braucienu ar vilcienu no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, kad vesti Eiropas institūciju transporta jomas vadoši darbinieki un katrā no pieturvietām skanēja orķestra fanfaras un svinīgās uzrunās atgādināts par projektu "Rail Baltica 2". Tā mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektu paredzēts īstenot no 2016. līdz 2024.gadam, 85% tā izmaksu sedzot no Eiropas Savienības finansējuma un 15% - valstu budžeta līdzekļiem. Jaunais projekts ļautu maršrutu cauri Baltijas valstīm izbraukt 4 stundās.
Būvējot moderno dzelzceļa līniju, sliežu ceļa platums būs atbilstošs Eiropas standartam - 1435 milimetri - pašlaik Latvijā lietotā 1520 milimetru standarta vietā. To varētu uztvert arī kā "soli prom no Krievijas un tuvāk "Eiropai"", raksta "The Economist". Eiropas Savienības transporta lietu komisārs Sīms Kallass, pēc tautības ir igaunis, sapņo par ātrvilciena līniju no Tallinas līdz Berlīnei. Šāda veida projekts būtu iespējams ar Eiropas atbalstu, iekļaujot kopējā dzelzceļa un industriālajā Eiropas infrastruktūrā, bet ko nevar "pacelt" pašu valstu valdības.
Tomēr "Rail Baltica" projekts, kurš dažādos plānos figurē jau kopš 1994.gada, bet līdzīgi kā citi lieli infrastruktūras objekti, uz priekšu virzās lēni. No nākamā gada Eiropas Savienības transporta budžets tiks trīskāršots, līdz ar to arī "Rail Baltica" projekts gūst reālākas aprises. Tomēr galvenais "Rail Baltica" projekta kūtrās virzības iemesls, kā norāda "The Economist", ir Baltijas valstu ķīviņi un savstarpējā sacensība. Žurnāls atgādina, ka atšķiras Baltijas valstu redzējumi par jaunas kodolstacijas atrašanās vietu reģionā; izplēnējusi ideja par kopīga NATO Reaģēšanas spēku Baltijas bataljona reālu kopdarbību operācijās. Atšķiras pat viedokļi, kā dēvēt "Rail Baltica" projektu - Igaunija to sauc par "Rail Baltic", bet Eiropas Komisija šonedēļ kursējušo vilcienu nodēvējusi par "RB Express".
Dedzīgākie "Rail Baltica" projekta atbalstītāji ir Somija un Igaunija, kamēr Lietuva, tagadējā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, plānu par jauna visas Baltijas valstis aptveroša dzelzceļa izbūvi atbalsta daļēji un norāda uz "antikonstitucionālu" situāciju, ka ārvalstu kompānijas rosītos un kontrolētu valsts dzelzceļa saimniecībā. Tomēr pati Lietuva jau sākusi modernizēt sliežu ceļu uz Poliju, plānojot izmantot Eiropas standartiem atbilstošu infrastruktūru.
Baltijas valstu viedokļu dažādība mulsina, ņemot vērā, ka ES apmaksātu 85% no 3,7 miljardiem eiro - "Rail Baltica" projekta izmaksām un sniegtu aizdevumu pārējās summas segšanai, pauž "The Economist". Tomēr uzreiz paskaidro, ka iebildumu īstais iemesls ir Baltijas valstu dzelzceļa kompāniju ciešā saistība ar Krieviju, un to gūtais labums līdz ar Krievijas, Centrālāzijas un Ķīnas tranzītlīniju ceļu uz Baltijas ostām. Izskan arī viedokļi, ka praktiskāk būtu domāt par austrumu-rietumu automaģistrāles būvniecību un kritika, ka dzelzceļa tīkla izmaksas ir pārāk augstas. Turpretī kopīgas Baltijas valstu dzelzceļa līnijas atbalstītāji teic, ka šāda objekta esamība piesaistītu aizvien jaunas transporta iespējas, ņemot vērā arī to, ka līdz ar jauniem sēra emisiju noteikumiem no 2015.gada kravu pārvadāšana caur Baltiju kļūs dārgāka.