Vēsture Dienā: Apģērbs kā signāls

Normunds sāka ar terminu noskaidrošanu, tomēr saruna nonāca līdz pasaules galam. Kas ir mode? Vai signāls, kas ziņo sabiedrībai, ka tu esi, vaicāja intervētājs. "Tas ir obligāti un neizbēgami," teica Rabane. "Bet tad jārunā par tērpa rašanos. Etnologi domā, ka tas ir izgudrots, lai pasargātos no aukstuma. Tas nav pareizi. Kad XVII gadsimtā eiropieši ieradās Dienvidamerikā, kuanče indiāņi dzīvoja pliki vairāk nekā mīnus 20 grādu temperatūrā. Kad cilvēks, kā uzskata, "izkļuva ārā no dzīvnieka" un viņam radās abstrakcijas jēdziens, radās arī dievības jēdziens. Cilvēki "dievišķoja" visu: dabu, negaisu, krusu, mežonīgos zvērus… un instinktīvi atrada aizsargu – pirmo rotaslietu – amuletu. Pirmais tērps – tā ir maģiskā aizsardzība, intelektuālais spriešanas veids. Ar laiku visspēcīgākais cilts vīrietis izdomāja sev papildu atribūtus, lai norādītu, ka viņš ir tās vadonis. Šamanis vai burvis izmantoja citus atribūtus, kareivis – citus, zemkopis – citus. Veidojās simboliska zīmju valoda, kas norādīja uz katra indivīda vietu sociālajā grupā. Šīs zīmju drēbju funkcijas darbojās līdz XVII gadsimtam. Francijā to īpaši akcentēja Ludviķis XIV, Saules karalis, vienīgi viņam bija atļauts nēsāt zināmas vērtības mežģīnes, aristokrātiem vienīgajiem bija atļauts valkāt kurpes ar sarkaniem papēžiem. Un, tā kā dižciltīgie karoja savā starpā, karalim labāk patika izpostīt viņus ar bagātību un greznību, nevis ar kariem. Tā radās "sociālais tērps". Ar pirmo reakciju pret to – Franču revolūciju, ar negreznu apģērbu, kas sociālā kontekstā nozīmēja visu atgrūst. Vēlāk, XIX gadsimtā, galvenokārt Vācijā, Francijas ziemeļos, ebreju un protestantu vidē, attīstoties industrializācijai, tieši šīs ģimenes saņēma varu savās rokās. Būdami puritāniski cilvēki, viņi izgudroja to briesmīgo apģērbu, ko redz vēl šodien, sākot no Japānas līdz Savienotajām Valstīm, visā kapitālistiskajā Eiropā. Melns tērps, balts krekls un kaklasaite. Visu baņķieru, firmu direktoru briesmīgais uzvalks. Visi darbinieki centās imitēt savus priekšniekus, tad šis drausmīgais tērps kļuva par bagāto cilvēku uniformu.

Komunistu protests bija militāra forma, jo tas bija karš pret kapitālistiem. Pret cilvēkiem uzvalkos. Bībelē teikts – nelaime tiem melnajiem cilvēkiem… Tie laikam ir kapitālistu tērpi. Pirmā reakcija pret šo judoprotestantisko melnumu faktiski radās tikai 70. gados – ar hipiju kustību, ar puķu bērniem. Tērpi ar ziediem, indiāņu stils, gari mati un puķes tajos, kļošenes… Tā bija reakcija pret kristietisko morāli. Šis kostīma modelis mūsu tērpa uztveres sistēmā ir barokāls. Mēs esam barokāla civilizācija, kas atrodas savā norietā. Mēs eksistējam Zivju ēras beigās. Pēc 10 gadiem saule ieies Ūdensvīra zīmē, dzims jaunas sociālas, politiskas, morālas koncepcijas. Tagad mēs vērojam destrukcijas kustību, un vairākums tajā piedalās. Viss, ko mēs redzam šeit, modes festivālā, ir vecās – barokālās – vērtību sistēmas destrukcija."

Vai jūs esat tas, kurš paredz pasaules galu nākamā gadu tūkstoša sākumā, vaicāja Naumanis. "Nē, pasaules gals ir saistīts ar kosmisku fenomenu. Saule attiecībā pret planētu Zeme mainīs savu astroloģisko zīmi. Saule pamet Zivju dualitātes pasauli, lai iekļūtu Ūdensvīra Zelta laikmetā. Tas nebūs pārāk smagi. Ļoti smagi ir tas, ka galaktikas pašreiz attālinās cita no citas. Tas nozīmē, ka skaņa, pamatskaņa kosmosā paaugstinās, pieaug vibrācijas. Viss mainās, un mēs pāriesim no trešā vibratorā plāna ceturtajā. (..) Šķiet, ka mūs sagaida situācija, kad cilvēku ar 120 voltu spriegumu pieslēgtu 220 voltiem. Viņi sadegs, un ir briesmīgi to zināt." Ja ticam Rabanem, varbūt šodien mēs jau esam sadeguši, tikai paši to nezinām.