Mana pieredze no tiem laikiem, kad mašīnās no paneļiem cītīgi tika rauti laukā radio, gan liecina, ka pat nozagts radio, proti, tukša radio vieta mašīnas panelī, nav garantija pret zagļa ziņkārību – viņš nevis pa priekšu apskatās, bet izsit stiklu un tikai tad konstatē, ka radio jau nozagts. 90. gadu vidū autozādzības bija ikdiena, un 1997. gada 26. jūlija SestDienā Edgars Galzons rakstā Zog visu, kas kust uz priekšu cītīgi urbās cauri automobiļu zagšanas tēmai.
Sāka ar statistiku, kuras drūmajos skaitļos visdrūmākā bija attiecība starp izdarītajām un atklātajām zādzībām: 1992. gadā 1160 reģistrētas automašīnu zādzības (no tām atklāti 8,9%), 1993. gadā – 1864 (3,8%), 1994. gadā – 2803 (5,1%), 1995. gadā – 2774 (5,9%), 1996. gadā – 2215 (13,3%). Autozādzību skaita dienas rekords bija 17 nozagtu automobiļu.
"Droši vien reti kurš spēkrata īpašnieks, atstājot savu auto stāvvietā vai ieslēdzot aiz deviņām atslēgām, ir drošs, ka no rīta braucamais būs tajā pašā vietā. Latvijas kriminālpolicijas vadība vairākkārt ir uzsvērusi, ka automašīnu zādzības ir viens no lielākajiem organizētās noziedzības struktūru ienākuma avotiem. Šim noziegumu veidam ir labi attīstītas starptautiskās saiknes. Automašīnu zādzības un kontrabanda, pēc policistu atzinuma, ir viens no pirmajiem veidiem, kā iekrāt nelikumīgo kapitālu, no kura barojas organizētā noziedzība. Dzirdētas runas, ka autozādzību biznesa saiknes aiziet līdz pat valsts politiķiem un dziļa līšana šajās lietās varot draudēt ar nepatikšanām. Kamēr nekādu konkrētu pierādījumu nav, šādas runas cirkulē "viena tante teica" līmenī.
Izmeklējot šā veida likumpārkāpumus, likuma sargi ir konstatējuši, ka automašīnu zādzības ir teicami izstrādāts mehānisms ar vairākiem posmiem. Šo sistēmu varētu iedalīt četrās grupās – zagļi, sargi, "kalēji" un koridoristi. Pirmais posms – zagļi – noskata piemērotu automašīnu, izstrādā zādzības plānu, realizē to un jaunieguvumu pārdod sargiem. Tie nozagto autiņu sargā slepenā vietā līdz brīdim, kad automašīna tiek nodota tālāk "kalēju" rokās. Viņi savukārt izdara tehnisko darbu – pārkaļ motora un virsbūves numurus un vilto tehniskās pases. Kad automašīna ir sagatavota "jaunajai dzīvei", tā nonāk koridoristu rīcībā, kas caur koridoriem uz robežas nogādā automašīnu ārzemēs. Visbiežāk koridoristi izmanto sen iestrādātus "caurumus" – vietas, kur strādā kriminālajām struktūrām uzticīgi muitnieki un robežsargi, kas par attiecīgu samaksu īstajā brīdī vajadzīgo automašīnu palaiž bez pārbaudes.
Varētu likties, ka visās četrās grupās strādā gludi skūti recidīvisti, kuriem jau uz sejas rakstīts, ar ko viņi nodarbojas, taču pēdējā laikā policijas darbinieki novērojuši kādu tendenci – koridoristu funkcijas arvien vairāk mēdz pildīt sievietes. Loģiski – ja robežkontroles punktā ar solīdu automašīnu iebrauc garkājaina būtne un, koķeti smaidot, miedz ar aci visiem muitniekiem un robežsargiem pēc kārtas, nav jāmin, kas modrajiem sargiem būs prātā – ne jau auto agregātnumuri. Kad autiņš ir "pārstumts" pāri robežai, tas tiek aizvests uz tādu kā pieņemšanas – sadales punktu. Kā viena no lielākajām šādām sadales vietām tiek minēta Baltkrievija. Arī mūsu valstī meklējams ne viens vien zagts braucamrīks. Pēc kriminālpolicijas ziņām, pa Latvijas ceļiem un pilsētu ielām brauc vairāk nekā 700 auto, kas ir zagti Vācijā. Lielākoties ārvalstīs zagtajām mašīnām īpašnieki vairākkārt nomainījušies. Pieredzējušākie policijas darbinieki apgalvo, ka automašīnu zādzības bijis grūti atklāt visos laikos."
Receptes, kā izvairīties no zagļiem, nav – uz tik pesimistiskas nots SestDiena beidza rakstu par autozādzībām pirms 20 gadiem. Uz šā fona politisko konkurentu pārmetumi Jurim Bojāram par autozagļa nošaušanu 1994. gadā bija netālredzīga rīcība.
Logičeskijs