Vēsture Dienā: Kopīgs nē, bet ne jā

Izvēlēties Rubeni, sentimentalitātes dubļu peļķi, par ši rakstiņa ‘grunduli’ liek šausmināties par vispārējo latviešu inteliģences līmeni. ‘Izmisīga pieredze’ nenozīmē, ka pie vainas ir ‘vecā okupācijas sistēma’ vai tās cēloņi, bet domājams kaut kas daudz dziļāks. Latvijas valsts gadījienā, vecā okupācijas sistēma nav meklējama tikai Padomijas sistēmā, bet ari katoļu teoloģijā, abas kuras atņēma cilvēcei iespēju sarunāties ar Dievu tiešraidē. Tiešraides microfonu lativiešiem 1739g dāvināja cepurnieki no Morāvijas, līdzīgi, kā to mums dāvināja mūsu pašu LTF. Bet kā luterāņu baznīcnieki (arvien katoļu teoloģijas paspārnē), kas pēc 1753g piespieda cepurniekus noiet ‘klusā gājienā’, tā latviešiem suverenitātes microfonu atņēma 4 maija pavalsts dibinātāji, un dotā brīdī spiež mūs atjaunot Latvijas Centrālās Padomes pagrīdē iemīto ceļu (1943-1951). Jautājums latviešiem ir kādas metodes pielietot, lai atkratītos no 4maija režīma.

Misija - graut un lauzt, "...un uz vecās pasaules drupām - mēs jaunu pasauli sev celsim." Ar laušanu un graušanu problēmu nebija - iestājāmies SVF (1992), prihvatizējām, denacionalizējām, deindustralizējām, taču problēmas demogrāfijā, migrācijā, ekonomikā ar vienu graušanu un laušanu samazināt nevarēja - tās tikai palielinājās un palielinās. Ko nu, jāturpina svinēt, jāignorē problēmas?