KPV LV aktualizēja šo jautājumu saistībā ar iecerēto moratoriju adopcijai uz ārvalstīm, kamēr nav izstrādāts stingrāks regulējums. Partija pauž bažas, ka šāda regulējuma izstrāde var ieilgt, vai arī moratorijs varētu saglabāties uz visiem laikiem, lai gan daļai bērnu ar invaliditāti adopcija uz ārvalstīm ir vienīgā iespēja, kā nokļūt ģimenē, norādīja Petraviča.
Petraviča norādīja, ka attīstības komiteja spriestu arī par bāriņtiesu reformu.
Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka frakcijas vārdā pievienojas labklājības ministrei, ka pēc būtības un kārtīgi koalīcijā ir jāizdiskutē sāpīgais jautājums par bērnu adopciju uz ārvalstīm. Politiķis norādīja, ka aizliegumi paši par sevi problēmas neatrisina.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nav skatāms šauri, bet gan kontekstā ar valsts bērnu tiesību aizsardzības politiku, kas, pēc Bordāna domām, ir vāja.
Ministrs uzskata, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nav pamata jautājums, tā vietā nepieciešams domāt par bērnu tiesību aizsardzības reformu, kas būtu pabeidzama līdz šā gada beigām.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai no Latvijas uz ārvalstīm no šā gada 1.septembra līdz dienai, kad būs izstrādāti un stājušies spēkā jauni grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalstīm.
Iecerēts, ka no 1.septembra netiks piemērota Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa, kurā tiek norādīts, ka "izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti", izpildoties konkrētiem nosacījumiem. Komisijas sēdē gan izskanēja pieļāvums, ka 1.septembris kā šī aizlieguma spēkā stāšanās datums var mainīties.
Diskriminē bāreņus
Bērniem vajag ģimenes. Tagad
silva