Par 55%, kas ir vislielākais pieaugums pēc ārkārtējās situācijas iestāšanās, cena pieaugusi citroniem - aprīlī vidējā cena šim produktam bija 2,89 eiro par kilogramu, kamēr martā - 1,87 eiro par kilogramu. Tikmēr 26% cenas pieaugums konstatēts sarkanajai paprikai, kas martā vēl maksāja 3,38 eiro par kilogramu, bet aprīlī jau - 4,25 eiro par kilogramu.
Kāpušas arī burkānu cenas - aprīlī to cena bija 0,56 eiro par kilogramu, bet vēl martā - 0,46 eiro par kilogramu. Atbilstoši LTVC aprēķiniem, burkānu cenas pēdējā mēneša laikā pieaugušas par 22%.
To produktu vidū, kuru cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, ir arī ķiploki, kuru cena aprīlī bija 5,64 eiro kilogramā, bet vēl martā - 4,88 eiro kilogramā. Ņemot vērā minēto, līdz ar to ķiploku cena mēneša laikā pieaugusi par 18%.
Dārgāki kļuvuši arī rīsi un griķi, cenai palielinoties attiecīgi no 1,39 eiro par kilogramu līdz 1,48 eiro par kilogramu jeb par 7% un no 1,66 eiro par kilogramu līdz 2,15 eiro par kilogramu jeb par 6%.
Savukārt vislielākais cenu samazinājums aprīlī ir bijis redīsiem un vietējiem tomātiem - attiecīgi no 2,32 eiro par kilogramu līdz 2,11 eiro par kilogramu un no 5,77 eiro par kilogramu līdz 5,26 eiro par kilogramu.
Tikmēr sviestam ar tauku saturu 82% cena samazinājusies par 7% - no 8,03 eiro par kilogramu martā līdz 7,43 eiro par kilogramu aprīlī.
LTVC vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka aprīlī dažas veikalu ķēdes bija paaugstinājušas cenas tostarp arī "ažiotāžas" produktiem, proti, rīsiem un griķiem, kā arī "imunitātes un veselības" produktiem - citroniem un ķiplokiem. "Bet jāatceras, ka citroniem, pavasarī parasti beidzoties krājumiem, ir augsta cena un ne pārāk laba kvalitāte," piebilst Gulbe.
Pēc centra vadītājas paustā, redīsu un vietējo tomātu cena samazinājās sezonas ietekmē, kamēr zemeņu trūkums lielveikalos saistīts ar zemo zemeņu cenu, par kādu tās varēja iegādāties ārpus lielveikaliem.
Raugoties uz situāciju kopumā, Gulbe secina, ka, neskatoties uz dažādām ažiotāžām, paniku un visu citu, Latvijas ražotāji un tirgotāji aizvadītajos mēnešos spēja nodrošināt nepārtrauktu produktu pieejamību par adekvātu cenu.
"Ceru, ka cilvēki to ņems vērā un turpmākajās līdzīgajās situācijās spēs reaģēt mierīgāk un nedos ieganstu palielināt cenas. Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji valsts iedzīvotājus ar pārtiku spēj nodrošināt pilnībā, un tas nav tikai uz pāris mēnešiem, bet daudz ilgākam periodam," norāda centra vadītāja.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā centrā prognozēja, ka, iespējams, daļa pārtikas produktu kļūs lētāka daļēji saistībā ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ.
Gulbe gan iepriekš atzina, ka ir grūti prognozēt pārtikas produktu cenas turpmāk pandēmijas kontekstā, taču viņa uzsvēra, ka pārtikas produktu cenas Latvijā vienmēr korelē ar pasaules tirgus cenām. "Droši vien, ka daļa pārtikas produktu kļūs lētāka. Tas daļēji varētu būt saistīts ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos saistībā ar vīrusa izraisīto ekonomisko krīzi," pauda Gulbe.