Iemesls nemieriem pirms 210 Valmieras apkārtnē bija cara pavēle par naturālo nodevu maksāšanu naudā. Jaunā ziņa tika izprasta, kā brīvlaišanas dokuments un zemnieki atsakās pildīt klaušas. Nemierniekiem pretim sūta armija, kas uz tiem raida pat lielgabala šāvienus. Vēsturnieks Valters Grīviņš vērtē, ka padomju gados tā laika ideoloģijai šis notikums bija pateicīgs, lai pasniegtu to sev vēlamajā gaismā.
Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, kas pētījusi dumpinieku dzīvesstāstus arī uzskata, ka nekādi nevar Kauguru nemierus vērtēt tikai, kā ekonomisko prasību un šķiru cīņas izraisītus nemierus, tas ir laiks, kad zemnieki iegūst izglītību un nemieros jau nepiedalījās tikai kalpi, bet arī turīgi saimnieki.
Savukārt vēstures skolotāja Ineta Amoliņa vērtē, ka mācot sava novada vēsturi un arī stāstot par Kauguru nemieriem, ir daudz, kas arī šodienas jauniešiem noder, par ko padomāt. Tā bija arī reize, kad latvieši pierādīja, ka var vienoties jau kopējām prasībām, ne tikai spontāni paust savu neapmierinātību.
Konferencē arī izskanēja atziņa, ka mūsdienās Kauguru nemieru tematikai ir pievērsts maz uzmanības un tā arī nav iekļauta tūrisma apritē, kaut gan šie nemieri bija solis uz savas valsts izveidi.