Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš skaidroja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (V/RP).
Grozījumi likumā saistīti ar Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, kuru paredz Saeimā jau iepriekš pieņemtais likums. Šodien pieņemtajā likumā tiek precizēta būvvalžu kompetence, ņemot vērā jauna biroja izveidi, kas uzraudzīs sabiedriskās nozīmes ēku celtniecību.
Likums nosaka, ka turpmāk būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību būvlaukumā un par atklātajiem trūkumiem jāinformē būvmateriālu tirgus uzraugošā iestāde un būvvalde.
Ja tiek konstatēta būvizstrādājuma neatbilstība, būvinspektors ir tiesīgs apturēt būvdarbus. Lēmums par būvdarbu apturēšanu izpildāms nekavējoties, tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no būvmateriālu tirgus uzraugošā iestādes saņemta informācija par trūkumu novēršanu.
Savukārt valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas kārtība un apjoms. Tāpat precizēta sabiedrības iesaiste būvniecības procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu teritorijā plānotajiem būvdarbiem.
Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jāveic par tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, bet kas var radīt būtisku ietekmi - smaku, troksni, vibrāciju vai citu piesārņojumu videi. Pašvaldība varēs noteikt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā detālplānojums.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas un savstarpējo sadarbību. Regulējums papildināts ar jaunu uzdevumu būvvaldei, kurai būs jānosaka būvinspektoram obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiks.
Ja fiziskās un juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, šādās būvēs un būvlaukumos var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisko spēku likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvinspektora pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.
Likuma izmaiņas paredz saukt pie atbildības personas, kuras kavē iespēju būvinspektoram apskatīt un pārbaudīt ēku tās būvdarbu un ekspluatācijas laikā.
Tāpat atbildīgajām institūcijām ne retāk kā reizi piecos gados būs jāpārbauda būvspeciālistu reģistrā informācija par ikvienu būvspeciālistu. Paredzēts veikt pārbaudes par būvspeciālista patstāvīgo praksi, būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem.
Tāpat paredzēts veikt pārbaudi par sūdzībās un iesniegumos norādītajiem, kā arī citos veidos kompetences pārbaudes iestādes rīcībā nonākušiem faktiem par iespējamiem būvspeciālista pārkāpumiem. Par nebūtiskiem pārkāpumiem paredzēts apturēt būvspeciālista sertifikātu, bet par būtiskiem - to anulēt.
Šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar jauno Būvniecības likumu šā gada 1.oktobrī.
Kā ziņots, Saeima 24.aprīlī pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Biroja kompetencē būs visu lielāko sabiedriskās nozīmes ēku celtniecības un pārbūves uzraudzīšana. Tas attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkās, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka.
Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē būs arī publisku ēku ekspluatācijas uzraudzība. Jaunajam birojam būs arī jānodrošina informācijas pieejamība Būvniecības informācijas sistēmā.
Sākot ar šā gada 1.oktobri, birojs informēs kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem, nodrošinās metodisko palīdzību, organizēs būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību, veicinot būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanu. Tāpat birojs no oktobra sāks izskatīt iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā.
Savukārt no nākamā gada 1.janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs sāks nodrošināt publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību. No nākamā gada 1.jūlija birojam būs jānodrošina visi Būvniecības likumā noteiktie uzdevumi, tostarp informācijas pieejamība būvniecības informācijas sistēmā, kā arī būvprojektu un būvju ekspertīžu organizēšana noteiktos gadījumos. Līdz 2015.gada 1.jūlijam visu lielāko sabiedrisko ēku uzraudzību veiks būvvalde vai iestāde, kura likumā noteiktos gadījumos veic būvvaldes funkcijas.