Ar Martinsonu saistītā Rīgas enerģija zaudē tiesvedībā par 50 miljonu vērto OIK atļauju

Rīgas enerģija bija viena no pēdējām lielajām zaļās enerģijas stacijām, kurai bija atļauja uz subsidētās elektrības tirgošanu. Ražošana bija jāuzsāk līdz 2017. gada 5. oktobrim. Iekārtas, lai arī atradās stacijā, nebija samontētas un nestrādāja.

Kompānijas vadība izšķīrās par pārdrošu soli - pārbaudes testā ražot elektrību ar citiem enerģijas avotiem ar daudzkārt mazāku jaudu. Citiem vārdiem - tests bija fiktīvs.

Pēc Nekā personīga sižeta uzņēmumā ieradās ekonomikas ministrijas kontroles grupa un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksēja visu stacijā redzamo. Gan šķeldas kurināmā padošanas sistēma, gan tvaika katls, gan turbīna tobrīd bija tikai butaforija.

Policija pēc toreizējā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) iesnieguma sāka kriminālizmeklēšanu par krāpšanas mēģinājumu. Rīgas enerģijas valdes locekļi turpināja stāstīt, ka viņu darbībās nekā pretlikumīga nav bijis un rakstīja vēstules, pieprasot nekavējoties slēgt līgumu par saražotās strāvas pārdošanu obligātajā iepirkumā.

Policija lietu izmeklēja gadu un guva pierādījumus, ka gan Rīgas enerģijas bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks, gan valdes loceklis Pēteris Dzirkals saucami pie kriminālatbildības par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Trešais apsūdzētais ir Dzirkala savulaik vadītā uzņēmuma Latvijas energoceltnieks enerģētiķis Atis Horevs. Visi trīs ar saviem parakstiem apliecināja, ka obligātā iepirkuma atļaujai nepieciešamo testu Rīgas enerģija izgāja ar tām iekārtām, kas tobrīd nebija darboties spējīgas. Neviens no trim savu vainu neatzīst. Visām personām ir viens aizstāvis.

"Klienti ne tikai neatzīst savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos, bet uzskata, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums vispār. Jo lieta, un es tur varu viņiem piekrist, ir ierosināta pēc politiska pasūtījuma," uzskata apsūdzēto advokāts Alvis Marga.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs šādus advokāta izteikumus noraida, uzsverot: "Politiski te nebija nekā. Mēs izejam - vai bija noziegums vai nebija. Vai ražotne bija nodota (ekspluatācijā - red.), vai tā reāli strādāja, vai testēja kādu citu enerģijas avotu."

Lietu izmeklēja policijai neierasti ātri. To paveica nodaļa, kas nodarbojas ar sarežģītu ekonomisku noziegumu atklāšanu, kam ir liela sabiedriska rezonanse. Ar lietu strādāja izmeklētāju grupa, policisti brauca uz ārvalstīm, pratināja ekspertus un iekārtu ražotājus. Nekā personīga zināms, ka Rumānijā policija guva pierādījumus, ka dokumentos norādītās iekārtas patiesībā testa laikā nestrādāja.

Apsūdzības uzņēmējiem ir smags trieciens, tāpat kā Ekonomikas ministrijas anulētā obligātā iepirkuma atļauja. Ar tās palīdzību Rīgas enerģija 10 gados cerēja gūt garantētus aptuveni 50 miljonus eiro, lai norēķinātos ar banku un pelnītu. Stacijā esot ieguldīti 17 miljoni.

Uzņēmējs pret Ekonomikas ministriju vērsās Administratīvajā tiesā, bet strīdā zaudēja. 1. februāra tiesas spriedumā teikts, atļauja anulēta pamatoti, jo stacija nav bijusi nodota ekspluatācijā. Tāpat likums nosaka, ka saražoto siltumu nevar izniekot.

Uzņēmējs sola spriedumu pārsūdzēt. Rīgas enerģijai nav palīdzējis arī tas, ka īpašniekos atrodama uzņēmēja Māra Martinsona, kuram piedēvēta liela ietekme uz vairākiem politiskajiem spēkiem, ģimene. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) tiesvedības procesus saņēmis mantojumā un ministrijas pozīciju šajās lietās sola nemainīt. Nemiro uzsver, ka "mēs uzticamies tiesai un gaidīsim rezultātu."