Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums valdībā diskusijas neraisa

Ārlietu ministrija Ministru kabinetā bija iesniegusi attiecīgo ziņojumu, kuru valdība bez jebkādām diskusijām pieņēma zināšanai. Rinkēvičs ministrus iepazīstināja ar ziņojumā ietvertajiem punktiem, piebilstot, ka Latvijas ārpolitikas un ES politikas stratēģiskās prioritātes 13.Saeimas laikā paliks nemainīgas.

Savukārt 24.janvārī Saeimā notiks jau par tradīciju kļuvušās ārpolitikas debates, kurās Rinkēvičs atskatīsies uz 2018.gadā paveikto un iepazīstinās ar šī gada prioritātēm.

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums sastāv no ievada, nobeiguma un piecām nodaļām, tajā skaitā "Mūsdienu pasaules izaicinājumi", "Latvija Eiropā", "Transatlantiskās attiecības un drošība", "Latvijas ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana" un "Sadarbība ar tautiešiem ārvalstīs un konsulārais darbs".

Ziņojumā minēts, ka Arktikas militarizācijas draudi tieši ietekmē Latvijas un tās sabiedroto nacionālās drošības intereses. "Ledus segas straujā un ievērojamā samazināšanās rada priekšnoteikumus arī aktīvai Arktikas dabas resursu izmantošanai. Tā ir vienlaikus gan pozitīva, gan negatīva ziņa, tai skaitā Baltijas jūras reģionam un reģiona valstu interesēm, jo ir palielinājušies Arktikas militarizācijas draudi, kas tieši ietekmē un ietekmēs arī Latvijas un tās sabiedroto nacionālās drošības intereses," teikts ziņojumā.

Tāpat minēts, ka straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums. Skaidrots, ka Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei. Tiek norādīts, ka galvenais instruments cīņā ar asimilāciju ir latviskās izglītības un kultūras pasākumi.

"Skaitliski turpina pieaugt Latvijas diasporas kultūras kopu, nedēļas nogales skolu un diasporas organizāciju skaits. Šobrīd darbojas vairāk nekā simts latviešu diasporas nedēļas nogales skolas 26 valstīs. Šajā gadā ir būtiski palielināts valsts atbalsts diasporas izglītībai, tajā skaitā nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām," uzsvērts ziņojumā.

Savukārt sadaļā par Latvijas eksporta diversifikāciju skaidrots, ka Latīņamerika tuvākajā desmitgadē varētu būt viens no stabilākajiem, drošākajiem un dinamiskākajiem reģioniem ārvalstu investīcijām, jo īpaši tādām, kam ir Eiropas izcelsme.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme poliskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, arvien aktīvāk tiek izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības.

"Eiroatlantiskā telpa joprojām ir globālās stabilitātes un noteikumos balstītās starptautiskās kārtības stūrakmens. Vienlaikus turpina pieaugt gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi, kas rada spiedienu uz pašreizējo kārtību un līdz ar to arī uz Latvijas drošību," teikts ziņojumā. Norādīts, ka Krievija nemainīgi uztur konfrontācijas kursu ar Rietumiem un turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijai jābūt ES integrācijas kodolā, ko var panākt, Latvijai atbalstot aizsardzības sadarbības padziļināšanu, ES iekšējās drošības, enerģētikas, transporta jomas, eirozonas stiprināšanu un kohēzijas politiku.

Ziņojumā arī tiek brīdināts par to, ka, nespējot sakārtot finanšu sektoru, Latvija jutīs tālejošas sekas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Tāpat tiek uzsvērts, ka Krievijas īstenotajā politikā tuvākajos gados nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas.