Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija, pirmdien Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome, kurā Kariņš ar ES dalībvalstu kolēģiem sprieda par šī brīža akūtajiem notikumiem pasaulē.
Ārlietu padomē ministrs uzsvēra nepieciešamību turpināt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, īpaši aicinot nekavēties ar lēmumiem, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai. Vienlaikus viņš aicināja turpināt spiedienu pret agresorvalsti Krieviju un vēl vairāk pastiprināt pret to ieviestās sankcijas.
Runājot par situāciju Tuvajos Austrumos, Kariņš uzsvēra, ka jānovērš nesamērīgas civiliedzīvotāju ciešanas abās konflikta pusēs, kā arī aktīvi jāvēršas pret teroristisko grupējumu "Hamās". Pēc ministra teiktā, pašlaik svarīgākais ir nepieciešamība ieturēt pārtraukumus militārajās operācijās, lai varētu sniegt humāno palīdzību un ļautu civiliedzīvotājiem izkļūt no karadarbības zonas Gazā. "Jāturpina darīt viss iespējamais, lai novērstu konflikta plašāku eskalāciju reģionā, tāpēc jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mieru ar divu valstu risinājuma palīdzību," norādīja ministrs.
Viedokļu apmaiņā par notiekošo Armēnijā un Azerbaidžānā ārlietu ministrs aicinājis kolēģus domāt par veidiem, kā ES varētu veicināt miera procesu starp abām valstīm un nepieļaut situācijas pasliktināšanos. Viņš atzīmēja, ka lielāka ES iesaiste reģionā veicinās Krievijas ietekmes mazināšanos.