"Esmu apmeklējis Rīgu ne vienu reizi vien, bet ar policiju saskāros pirmo reizi.
Apmeklējot kādu izklaides vietu, man netika atdots mētelis. Kā pilsētas viesim man nebija iespēju sazvanīt kādu draugu, kurš būtu izlīdzējis, tādēļ mēģināju sazināties ar vietējo policiju. Zvanīju uz numuru 112, tur informēja, ka policija būs ilgi jāgaida, tādēļ labāk esot iet uz centrālo policijas iecirkni. Iecirknī rindas nebija, man priekšā bija tikai viens cilvēks, tomēr tajā pabiju no plkst. 3 līdz aptuveni plkst. 5.30 rītā.
Policija pat neinformēja par manām tiesībām, vienkārši gaidīja, kad noguršu un došos prom (ar dažiem citiem apmeklētājiem tā arī notika). Lūdzu, lai izsniedz mana iesnieguma reģistrācijas numuru. Uz to bija jāgaida pusotra stunda.
Var jau būt, ka nenozīmīgā lieta lika man izskatīties tik nenozīmīgam policistu acīs, bet gaidīšanas laikā neviens – ne piekautais pusis, ne meitene, kuras telefons bija nozagts, ne meitene, kuras maks bija pazaudēts - nešķita gana svarīgi, lai policisti pret viņiem izturētos kaut ar minimālu cieņu un piedāvātu palīdzību - izskaidrotu, ko darīt šajā situācijā un ko no viņiem iespējams sagaidīt.
Noslēgumā – lieta netika sākta, viņi pat nebija spēgīti noformēt protokolu, lai to vēlāk varētu izmantot tiesā."