Par Laviņa kandidatūru nobalsoja 33 AT tiesneši, viens atturējās, divas balsošanas zīmes bija nederīgas. Par otru kandidāti - Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Ludmilu Poļakovu - balsoja seši tiesneši.
Laviņš pirms balsojuma norādīja, ka priecājas par to, ka nu jau bijušais ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris viņa darbību ir vērtējis gana labi un Laviņu uzrunājis, vai viņš nevēlas apspriest iespēju kandidēt, jo iepriekš tiesnesis par to nebija domājis.
Tiesnesis Kalvis Torgāns pirms balsojuma lūdza klātesošos balsot par Laviņa kandidatūru. Viņš bilda, ka nav nekādu šaubu, ka tam, "kam viņš [Laviņš] tiks, tas būs labs ieguvums".
Kā ziņots, Laviņš iepriekš norādījis, ka viņa līdzšinējā tiesneša amata karjera pamatā ir balstījusies uz citu personu vērtējumu par viņa darbu un viņš ticis uzaicināts strādāt gan par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju, gan par AT senatoru.
Arī kandidēt uz ST tiesneša amatu Laviņu uzrunājis ST priekšsēdētājs Kūtris. Vērtējot tiesneša profesionālo darbību, ST priekšsēdētājs uzskatījis, ka tā bijusi atbilstoša, lai varētu kandidēt uz šo amatu, un aicinājis uzdrīkstēties. Laviņš pieņēmis šo aicinājumu.
Vispārējās jurisdikcijas tiesnesim darbs ST ir liels izaicinājums, taču vienlaikus sniedz iespējas attīstīt un pilnveidot profesionālās iemaņas. Kaut arī konstitucionālās tiesas darba pieredzes Laviņam nav, strādājot ar administratīvajām un civillietām, ir risināti arī pamattiesību un cilvēktiesību jautājumi, ir gatavoti prejudiciālie jautājumi Eiropas Savienības tiesai, un tas devis pieredzi arī šajā tiesību jomā.
Laviņš tiesneša amata pienākumus pilda kopš 1999.gada. Līdz 2003.gadam viņš bija Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis. No 2003.gada līdz 2004.gadam viņš bija Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, no 2004.gada līdz 2008.gadam Laviņš bija Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, bet kopš 2008.gada ir AT tiesnesis - senators Administratīvo lietu departamentā, pēc tam - Civillietu departamentā.
Kā ziņots, šodien notiek AT plēnums jeb kopsapulce.