Atgriežoties Latvijā, skolēniem mēdz būt grūtības turpināt mācības

Kādā ziņā netiek līdzi, Tavuprāt? Vai Latvijā iegūtā izglītība, kura sastāv no iemācitām(iekaltām) lietām, notikumiem, formulām, ģeogrāfiskajiem punktiem uz doto momentu utt. , vēsturieskiem faktiem ir vērtīgāka par citā Eiropas valstī iegūtu izglītību, kur ir daudz mazāk iemācītā, bet daudz vairāk pavadīts laiks informāciju meklējot, apstrādājot, kļūdoties( ar iespēju kļūdas labot, cieņu nepazemojoša veidā), prezentējot utt. ?

Zviedru skolotājs izvērtē no Latvijas skolas pārnākušu bērnu – cik tu esi gudrs matemātikā, mēs gan šo tēmu mācīsimies pēc pāris gadiem. Vai jums matemātikā mācīja aprēķināt kredītizmaksas? Zviedru valodu protams tu neproti – ar to arī sāksim strādāt. Kā ir ar vēsturi? Protams mēs saprotam, ka Zviedrijas karaļnama vēsturi Latvijas skolās nemāca, tas tev būs jāapgūst papildus. Angļu valoda – tev Latvijā mācīja atšķirt Lielbritānijas un ASV valodas? Vai esi izlēmis, kuru otro svešvalodu tu mācīsies – franču vai spāņu? Man vēl turpināt, lai radītu sapratni, ka Latvijas izglītības sistēma nav pasaules naba? Pasaules vēsture – oj – kuru vēstures variantu māca Latvijas skolās – padomju vai rietumu? Un sabiedrības mācība - aptveroša reliģiju, politiku utt.

Latvijas izglītības sistēma jau 200 gadus būvēta uz romiešu klasiskās izglītības bāzes. Galvenais kritērijs ir spēja iegaumēt, ne loģiski domāt. Visa izglītības sistēma ir uzbuvēta uz šiem pamatiem, izņemot nedaudzās privātās un starptautiskās skolas. Svarīgs padomju skolas elements ir personības iznicināšana vai degradācija, kas nozīmē nekādas atkāpes no priekšrakstiem. Interesanti, ka tieši lielā reformatora nākšana uz skatuves iezimējās ar vēl lielāku priekšrakstu, noteikumu un kritēriju izstrādes. Katram solim jāparāda, ka jaunais cemsonis nav nekas. Spilgts piemērs iz dzives, darbā atnāk kolēģa jaunā atvase no 2. klases un skaļi deklarē - man riebj tā stulbā matemātika! Kas jādara lai mazam cilvēcinam iedzītu riebumu pret matemātiku 2. klasē? Kā var foršu, interesantu priekšmetu tā sacukāt. papētiju uzdevumu grāmatu - tā tiešam var iedzīt riebumu, neko nelogiskāku un abstraktāku nebiju redzējis! Latvijas izglītības likums un noteikumi nepieļauj nekādu radošumu vai atkāpes no normas apstiprinātajā mācību plānā. Brivdomātāji tiek sodīti un viņi kā likums turpina darbu privātajā izglitibas sfērā, kur svarīgs ir bērns, nevis sistēma. Ilgstoši tereorizējot jauno paaudzi mēs esam ieguvuši neaktivu, pasivu un slikti izglitotu jauno paaudzi, ko pierāda starptautiskie pētijumi, tāpēc arī cieņā paklausīgā grāmatveža sindroms. Skatīties uz citiem, nevis darīt pašam - tā ir nācijas pamatpazīme šodien. Priecājies par saviem bērniem, kuri sanemuši labu izglītību!

Politiķi savu interešu un nekompetences dēļ ir pārāk ilgi sējuši savstarpējas neiecietības un emigrantofobijas nezāli Latvijas sabiedrībā, lai tik ātri un vienkārši izravētu to, kas izaudzis šo gadu laikā. Tas ir viens faktors, ar ko jāsastopas tiem, kas grib atgriezties. Otrs – kā jau te vienā rakstā minēja, ka latvieši ir grāmatvežu – izpildītāju sabiedrība – jo uz to ir tendēta mūsu izglītības sistēma. Tās produktiem nereti ir neiespējami rīkoties ārpus instrukciju un tradīciju rāmjiem. Viens piemērs lasīšanā: mums lasītprasmi toreiz padomju skolā mērīja – cik vārdus pagūst izlasīt minūtes laikā un tekstam tuva satura atstāstīšana. Zviedru skolā lasītprasmi mēra pēc lasītā izpratnes. Izlasi tekstu – seko teiksim 3 apgalvojumi par tekstu, kas ir īpaši izveidoti tā, lai atrast pareizo pagalvojumu varētu tikai tad, ja esi precīzi sapratis tekstu. Teikšu godīgi, ka nezinu, ka lasītprasmi mēra šodien Latvijas skolā. 10 gadi, kas pavadīti strādājot zviedru uzņēmumā, mani ir atbrīvojuši no tām burta kalpa važām, kas vilkās līdzi no padomju skolas un darba Latvijā. Ja es savā darbā atklāju, ka kāds faktors ir traucējošs – mani uzklausīs un ir iespējams, ka, ja pierādīšu savu ieskatu, to mainīs. Cik pieredzēts Latvijā – radoša noteikumu interpretācija, kreatīva pieeja neparedzētu situāciju risināšanā ir tikpat kā neiespējamība. Tā arī skolā. Kamēr ministrija nenolaidīs instrukcijas līdz katrai skolai, tikmēr arī skolotāji liks vai sākt skolu no paša sākuma, ja kaut vai tikai matemātikā ne visas tēmas ir apgūtas tā kā to paredz Latvijas skolu mācību plāns. Kad man bija naiva ideja, lai bērnu ģimnāzijas atestātā būtu arī atzīme latviešu valodā un es kontaktējos ar Izglītības ministriju cerībā uz pretīmnākšanu atrast tālmācības iespējas, mūs „pasūtīja” uz LU, kur liek eksāmenu latviešu valodā cittautieši – pieaugušie – mani bērni toreiz bija pamatskolas vecumā. Tagad gadus 10 vēlāk – kā no plaukta nokritušiem visiem lielas acis – ak kādas problēmas ar bērniem, kas atgriežas no ārzemēm. Bet IM joprojām guļ ērkšķrozītes miegā, jo tie, kas ir pirmais posms šo problēmu ķēdē – skolas – vispirms mēģina risināt esošo instrukciju ietvaros. T.i. – „atstāt uz otru gadu”.

Tādi ātri un lēti tev tie spriedumi, Vārds. Ne viss ir tā kā izskatās no pirmā acu mirkļa. Paroc dziļāk un tad raksti atkal.

vārdam, ko nu kurš uzskata par augstu līmeni. Man tieši tada pat pieredze ar manu skolnieku. Vēlak runajot ar skolotājiem šeit, sapratu, ka tam nav nekāda sakara ar Latvijas skolu sistēmas augsto limeni, bet gan ar to, ka ka Latvijā jau mazajām klasītēm jāapgūst ļoti daudz informācijas, kamēr Eiropas valstīs taja laikā māca bērniem izteikties, mudina runāt, fantazēt, spriest un diskutēt un pamatot savu viedokli. Tad nu tāds bērns no Latvijas tur aizbrauc ar savu zināšanu bagāžu un visiem acis apaļas, kāds "brīnumbērns". :)

Tas liecina, ka neskatoties uz izglītība sgraušanu, tā Latvija'joprojām ir pietiekami augstā līmenī!

Lasot tavu komentāru, kļūst skaidrs, ka krīze Latvijas skolās ir jau ieilgusi realitāte.

Doktors neesat, bet doktora grādu un Sprūdža uzvārdu, garīgais nabag, gribat valkāt! Nederēs, jo Jums izmērs par lielu!