Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 19. septembris
Verners, Muntis

Atvieglojumu būs mazāk

Ieviests minimālais sociālo iemaksu apjoms darba ņēmējiem neatkarīgi no darba algas, būtiski palielināts nodokļu slogs mikrouzņēmumiem, likvidēts patentmaksāšanas režīms pašnodarbinātajiem, izmaiņas autoratlīdzību regulējumā – tās ir būtiskākās pārmaiņas nodokļu jomā, kas šogad skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Savukārt pašvaldībām būs jāsamierinās ar proporcionāli mazāku īpatsvaru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas samazinās par pieciem procentiem līdz 75% par labu valstij, kurai nodokļa ieņēmumu daļa pieaugs līdz 25%.

Gan ekonomisti, tostarp Latvijas Bankas, gan sociālās jomas eksperti ļoti negatīvi vērtē minētās pārmaiņas, norādot, ka tās ir nepareizas vai nu pēc būtības, vai arī tiek ieviestas nepareizā laikā. Vienīgās būtiskās nodokļu izmaiņas, kas tiek vērtētas atzinīgi, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana par vienu procentpunktu – no pašreizējiem 35,09% uz 34,09%, un samazinātās PVN likmes saglabāšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. 


Kritiskie 170 eiro

Viens no visvairāk kritizētajiem šā gada jauninājumiem ir obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešana. Proti, darba devējam par ikvienu darba ņēmēju būs jāveic sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, kas šogad ir 500 eiro. Tātad sociālajās iemaksās būs jāsamaksā vismaz 170 eiro. Tas ļoti negatīvi ietekmēs tos nodarbinātos, kas strādā uz pusslodzi vienā darbavietā, nenopelnot minimālo algu. Ja darba devējam par strādājošo, kura alga par pusslodzes darbu ir puse no minimālās algas, būs jāveic minimālās sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas, šis strādājošais kļūs pārāk dārgs un, visticamāk, tiks atlaists. Uzņēmēju organizācijas jau ir norādījušas, ka obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešana būtiski samazinās nepilna darba laika piedāvājumu mazkvalificētiem strādājošajiem. 

Sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere uzsver, ka šādu nodarbinātības iespēju izzušana no darba tirgus sāpīgi sitīs pa vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, kurām kādā dzīves posmā tieši šādi pusslodzes darbi ir ļoti nepieciešami. Piemēram, tā var būt jaunā māmiņa, kas vēlas uz pusslodzi strādāt par apkopēju. Līdz ar minimālo sociālo iemaksu ieviešanu šādi pusslodzes darbi, visticamāk, vairs piedāvāti netiks. Labākā situācijā ir tie uz pusslodzi strādājošie, kuriem ir vairākas darbavietas, jo, aprēķinot minimālās sociālās iemaksas, tiek summēti visi ienākumi no darba. Tāpat no obligāto minimālo sociālo iemaksu veikšanas būs atbrīvotas personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Minimālās iemaksas nebūs jāveic arī par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja. 


Pašnodarbināto izmaiņas

Šogad pašnodarbinātajiem būs jāprognozē, vai to ienākumi ceturksnī sasniedz minimālo sociālo iemaksu objektu (trīs minimālās mēnešalgas). Ja tas sasniegts netiek, tad pašnodarbinātajam par to jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un līdz ar to sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai tiek noteiktas 10% apmērā no faktiskā ienākuma. Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka tas varētu attiekties uz 3000 pašnodarbinātajiem.

Ja pašnodarbinātā ienākumi būs zem minimālās algas, bet viņš par to nebūs paziņojis VID, tad būs jāmaksā no obligātā minimālā sociālo iemaksu objekta (lasi – minimālā alga) 10% pensiju apdrošināšanai. Tātad tie, kas paziņojuši par prognozētiem zemiem ienākumiem, maksās 10% no faktiskā ienākuma, tie, kas to nav iepriekš paziņojuši, maksā 10% no minimālās algas. Savukārt, ja iesniegtās prognozes neizpildīsies un ienākumi tomēr būs lielāki un pārsniegs minimālo algu, tad sociālās iemaksas būs jāveic no brīvi izvēlētas summas, bet ne mazākas kā minimālā alga saskaņā ar likmi 30,6%. 
Ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka uzsver, ka biznesā prognozēt ienākumus ir neiespējami un mazefektīvi. Viņš izsaka nožēlu, ka valsts pārvaldei ir tik maz nojausmas, kā notiek procesi uzņēmējdarbībā. Ienākumus vēl var prognozēt pašnodarbinātie ar regulāriem un stabiliem ienākumiem, piemēram, frizieri vai manikīri, bet to neiespējami ir izdarīt, piemēram, blogeriem, kuru ienākumus veido piesaistītā reklāma viņu blogam. Tāpat ir virkne pašnodarbināto, kuru ienākumi ir ļoti svārstīgi un neregulāri. 

Pašnodarbinātajiem arī jāņem vērā, ka ar šo gadu tiek atcelts patentmaksas maksāšanas režīms, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. 


Autoratlīdzību beigas

Ar nākamo gadu spēku zaudēs īpašais autoratlīdzību regulējums, un no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ir noteikts pārejas posms. Būtiskākais: visi autoratlīdzību saņēmēji no 2021. gada jūlija uzsāks nodokļu nomaksu kā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, paredzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pārejas periodu līdz 2022. gadam. Autoratlīdzības saņēmējiem, kuri vēlas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, būs iespēja maksāt IIN vispārējā režīmā vai reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam.

Autoratlīdzību saņēmējiem jāņem vērā: ja tie nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību un tiem autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tad, sākot ar 2022. gadu, no minētā ienākuma tiks ieturēts IIN un sociālās iemaksas kā no nereģistrētas saimnieciskās darbības, proti, kā no algota darba ienākuma.

Ja autoratlīdzības saņēmējs būs reģistrējis saimniecisko darbību kā IIN maksātājs vispārējā režīmā, tam būs tiesības no samaksas atskaitīt nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem.


Pieaug nodokļi "mikrām"

Ar šo gadu mikrouzņēmuma statusam varēs kvalificēties tie saimnieciskās darbības veicēji, kuru gada apgrozījums būs līdz 25 000 eiro, nevis 40 000 eiro kā līdz šim. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likme no pašreizējiem 15% pieaugs līdz 25%. Īpaši būtiska pārmaiņa ir tā, ka ar šo gadu MUN likme tiks attiecināta tikai uz uzņēmuma īpašnieku, bet šajos uzņēmumos nodarbinātie nodokļus maksās vispārējā kārtībā. Tāpat ar 1. janvāri MUN maksātāja statusu no jauna vairs nevarēs iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kā arī reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa  maksātājs. Līdz ar to saimnieciskās darbības veicējiem būs jārēķina, kas tiem ir izdevīgāk – būt mikrouzņēmumam vai maksāt nodokļus vispārējā režīmā un reģistrēties kā PVN maksātājam, kas paver iespēju saņemt PVN atmaksu likuma noteiktajos gadījumos. 

Dienas aptaujātie ekonomisti, piemēram, Sauka un Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzskata, ka mikrouzņēmumu režīma sašaurināšana un pakāpeniska likvidēšana ir konceptuāli pareizs solis, taču īstenots absolūti nepareizā laikā, kad Covid-19 krīzes dēļ vērojama ekonomikas lejupeja. Jāatgādina, ka Latvijas Banka par nepieciešamību atteikties no MUN runāja jau pirms pāris gadiem. Par to iestājās arī vairākas nozaru asociācijas, norādot uz negodīgu konkurenci, īpaši publiskajos iepirkumos. 

Savukārt Zilvere atzinīgi vērtē to, ka par mikrouzņēmuma darbiniekiem sociālās iemaksas tiks veiktas vispārējā kārtībā, jo līdz šim šie darbinieki sociālo garantiju ziņā tika diskriminēti, vadoties pēc uzņēmuma juridiskā statusa. 

Top komentāri

Komisārs Reksis
K
Absurds! Tieši daļējas nodarbinātības iespējas būtu jāveicina, jo tas ir kā tilts, kā pāreja no bezdarba uz strādāšanu. Tāpat studentiem, jaunajām māmiņām, pensionāriem - jebkuram būtu jādod iespēja strādāt kaut dažas stundas nedēļā, lai nezaudētu kvalifikāciju un būtu apritē, pie tam atvieglojot nodokļu slogu un vienkāršojot to administrēšanu. Par sociālo nodrošinājumu - cilvēki paši būtu ieinteresēti pakāpeniski pāriet uz pilna laika darbu ar pilnu sociālā nodrošinājuma paketi. Bet pieprasīt katru mēnesi 170 - kosmoss! Valdība dzīvo kaut kādā paralēlajā pasaulē, atrauta no realitātes...
gf
g
Regulējiet tik vēl!
pagāns
p
valsts sev atrisināja minimālās algas pacelšanas problēmu palielinot par 5% iedzīvotāja ienākuma nodokli.. būtu interesanti redzēt kādu iespaidu tas atstāj uz pašvaldību ienākumiem un cik daudz naudas tām jāatrod, lai celtu minimālās algas... domāju, ka summas ir gana lielas, bet pašvaldības klusē.. kāpēc? kuras būs tās nozares no kurām pašvaldības iegūs šo starpību? vai arī to kompensēs kā savādāk?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas