Atvieglota nopūta Rīgas konferencē

Neizbēgami, ka liela uzmanība sarunās par reģiona drošību tika veltīta Baltijas valstu kaimiņam – Krievijai. Tomēr, kā novēroja Diena, ekspertu un politiķu diskusijas šogad bija ar zināmu atvieglojuma nopūtu – eksperti norādīja, ka Varšavas samits, kura laikā tika panākta vienošanās par NATO militāro spēku izvietojumu Baltijas valstīs, demonstrēja alianses spējas izlēmīgi reaģēt uz izaicinājumiem un nodrošināt 5. panta izpildi. "Krievija mums visu padarīja vienkāršāku," diskusiju laikā vairākas reizes sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso. Proti, viņaprāt, pēc Krimas aneksijas un pēdējo pāris gadu agresīvās retorikas gan Igaunijai, gan citām alianses valstīm bija viegli panākt dzīvības atgriešanos NATO, par kuras eksistences pārtraukšanu, kā atgādināja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, vēl pirms nedaudz gadiem mēdza runāt kā reālu iespēju. Igaunijas ministrs arī norādīja, ka igauņi 2% tēriņus aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta uzskata par zemāko iespējamo, paredzēts, ka nākamā gadā tiks tērēti 2,17 procentu, un esot iespējama diskusija par šīs summas palielināšanu.

Savukārt bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pievērsās Krievijas kodolpolitikai, norādot, ka šī brīža Kremļa vara šķiet neparedzamāka par komunistu valdību PSRS laikos. Viņš sacīja, ka Krievijas politiķi bieži vien piemin valsts kodolieročus, kas var likt arī NATO dalībvalstīm pārvērtēt savu šī brīža kodolpolitiku. Arī Maskavas pētniecības centra postindustriālo studiju direktors ekonomists Vladislavs Inozemcevs, stāstot par kaimiņvalsts ekonomisko situāciju, komentēja, ka Krievijas ārpolitiskā retorika varētu kļūt tikai agresīvāka, tāpēc NATO valstīm būtu jāvērš uzmanība uz sadzīvošanu ar to un "risku mazināšanu". Viņš arī piebilda, ka Krievijas finanšu krājumi ir gana lieli, lai līdz 2018. gada vēlēšanām sankcijas neradītu pārlieku būtiskas problēmas Vladimira Putina valdībai.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 31. oktobra, avīzē Diena!