Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Augstākās tiesas plēnums kritizē Ekonomisko lietu tiesas izveides ieceri

Augstākās tiesas (AT) gada atskaites plēnuma dalībnieki asi kritizēja Ekonomisko lietu tiesas izveides ieceri, aicinot tam paredzētos resursus novirzīt kibernoziegumu izmeklēšanas stiprināšanai, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Šonedēļ tika aizvadīts AT gada atskaites plēnums, kurā diskutēts arī par rosināto Ekonomisko lietu tiesas izveidi, asi šo ieceri no plēnuma pārstāvju puses gan kritizējot.

AT Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe paudis viedokli, ka "nav skaidrs, kā šī tiesa iekļausies Satversmē nostiprinātajā tiesu sistēma, turklāt - šī tiesa ir vērsta uz pagātni, nevis nākotni".

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd notiek pāreja no fiziskiem noziegumiem uz noziegumiem virtuālajā vidē, bet tiesas un citas tiesu sistēmas institūcijas neesot gatavas šādus noziedzīgus nodarījumus atklāt, izmeklēt un iztiesāt. "Tāpēc Ekonomisko lietu tiesas izveidei virzīto spēku, enerģiju un finanses būtu jāvirza ar skatu uz nākotni, nevis pagātni," uzskata Dzalbe.

Plēnumā norādīts arī uz vairākām departamenta iniciatīvām tiesu sistēmas darba efektivizēšanai, īpaši akcentējot iniciatīvu uzaicināt uz tikšanos Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras amatpersonas, lai kopā ar AT izteiktu viedokļus par ar nodokļiem saistītiem jautājumiem. Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce pieņēma divus lēmumus - Par tiesību normu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu interpretāciju un Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu iemaksas, atgādināja AT pārstāvji.

Krimināllietu departaments nosūtījis arī priekšlikumus Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupai par grozījumiem likumā, pārskatot AT izskatāmo lietu veidus.

"Mūsuprāt, daļa no lietām neatbilst kasācijas instances būtībai, piemēram, par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstīs notiesātai personai, lietas, kas skatītas bez pierādījumu pārbaudes," izteicās Dzalbe. Vairāki Krimināllietu departamenta priekšlikumi iestrādāti likumprojektos un atrodas izskatīšanā Saeimā.

Runājot par 2020.gadā aktualizētajām tēmām, Dzalbe informēja, ka kopā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu plānoti pētījumi par noziedzīgiem nodarījumiem darba tiesiskajās attiecībās, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai, kā arī par Krimināllikumā paredzēto atbildību par kibernoziegumiem.

Krimināllietu departaments arī plāno apkopot atziņas nodokļu lietās un pētīt jautājumu par personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās, sadalot lomas, izpratni zādzību lietās, kā arī apkopot atziņas par atceltajiem un grozītajiem zemāku instanču nolēmumiem.

AT informē, ka kopumā senāta Krimināllietu departamentā 2019.gadā saņemtas 764 lietas, bet izskatītas 783, kā rezultātā lietu izskatīšanas koeficients ir 102%. Neizskatīto lietu atlikums gada beigās ir 141 un visas tās saņemtas 2019.gadā. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums ir 87 dienas.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija 12.februārī izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, ar kuriem paredzēts ieviest Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā un tās darbības teritorija būs visa Latvija.

Grozījumi ļaus gan attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, gan nodrošinās specializāciju uzņēmējdarbības vides tiesiskumam citu būtisku strīdu izskatīšanā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināma likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskā sistēma, tostarp tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.

Tāpat komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem iecerēts noteikt lietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, tostarp prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, būvniecības procesa dalībnieku atbildību un pieteikumi par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju. Iepriekš sāktās lietas pabeigs skatīt tā tiesa, kura izskatīšanu ir uzsākusi, sēdē informēja TM pārstāvji.

Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021.gadā.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas