Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 10. aprīlis
Anita, Anitra, Zīle, Annika

Austrumu partnerības samits Rīgā: Līderi pārsteigumus šoreiz nesola

Ar samitu Rīgā ES grib uzsvērt, ka pirms vairākiem gadiem pieņemtā programma strādā; taču partneru gaidas, visticamāk, netiks apmierinātas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Ceturtdien Rīgā sāksies centrālais Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē pasākums – Rīgas Austrumu partnerības samits, par kuru jau kopš prezidentūras atklāšanas runā gan pašmāju premjere un ārlietu ministrs, gan augstākās ES amatpersonas.

Austrumu partnerība ir viena no divām ES Kaimiņattiecību politikas (EKP) dimensijām. EKP tika izstrādāta 2003. gadā, lai izveidotu ciešākas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, veicinot labklājību, stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā. Viens no 2009. gada maijā Prāgā pieņemtā lēmuma par Austrumu partnerības izveidi mērķiem bija veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu valstīm, ieskaitot Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Rīgas samits ir jau ceturtais, un tā mērķis, pēc ES amatpersonu teiktā, ir demonstrēt ES un partnerības valstīm programmas veiksmīgo darbību.

Nelikt lielas cerības

Samita uzdevums ir demonstrēt, ka "viss strādā, kā paredzēts", partnerības programma darbojas un pilda savus solījumus. Turklāt paredzēts paplašināt programmu, piedāvāt papildu finanšu atbalstu un iekļaut tajā "jaunus instrumentus".

Tomēr, ja Austrumu partnerības valstu iedzīvotāji liks lielas cerības uz samitu, viņi vilsies – medijiem jau pirms samita atzina augsta līmeņa ES institūciju darbinieki. Samitā netiks izskatīti, piemēram, jautājumi par valstu uzņemšanu un bezvīzu režīmiem ar Ukrainu un Gruziju, lai gan Gruzijai, Ukrainai un Moldovai tiks paziņots par ES atbalstu noslēgto asociācijas līgumu īstenošanā. Būs arī konkrēti piedāvājumi Eiropas Savienībā mazāk ieinteresētajām valstīm – Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai. "Mēs vēlamies veidot attiecības ar visām dalībvalstīm, balstoties uz vienlīdzības principa," iepriekš skaidroja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns.

Samitā tiks parakstīta arī apņemšanās deklarācija, taču tās saturs taps zināms tikai pēc samita. Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra sarunā ar Dienu minēja, ka samitā uzmanība varētu tikt vērsta arī uz ES un Krievijas līdera Vladimira Putina izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) attiecībām – Baltkrievija un Armēnija ir EES dalībvalstis. 

Uzmanīgi ar Krieviju

Lai gan ES pārstāvji skaidro, ka Austrumu partnerība ir vērsta uz ekonomisko sadarbību reģiona labklājības uzlabošanai, nevis konkrētu politisku mērķu sasniegšanai, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševics aprīlī paziņoja, ka samitam ir izteikti "antikrieviska virzība" un reakcija uz to būs "principiāla un stingra", rakstīja RIA NOVOSTI.

Kas slēpjas zem "principiālas un stingras" reakcijas, nav zināms, taču, kā pieņem Skudra, Krievija vēlējās atgādināt par savām interesēm. Viņaprāt, Krievija izteikusi draudiem līdzīgos paziņojumus, vēloties panākt, lai Rīgā notiekošā samita gala deklarācijā netiktu ietverti konkrēti punkti – visticamāk, tādi, kas saistīti ar ekonomisko sadarbību. Tāpat iespējams, ka izteikumi saistīti ar Krievijas vēlmi saglabāt savu ģeopolitisko ietekmi.

Tikmēr ES pārstāvji jau uzsvēruši, ka ģeopolitiskie notikumi kopš pēdējā samita Viļņā 2013. gadā, protams, ir iespaidojuši visu Eiropu, tomēr mērķi nav mainījušies – lai gan samitā, visticamāk, tiks runāts arī par Austrumu partnerības valstu problēmām, tieša iesaiste netiks solīta un "programma nav paredzēta, lai radītu jaunas šķēluma līnijas Eiropā".

Uzticības problēmas

Austrumu partnerības valstīs pēdējos gados ES popularitāte ir kritusies, maija sākumā Budapeštā Austrumu partnerībai veltītajā konferencē atzīmēja arī Latvijas prezidenta padomnieks un bijušais ES komisārs Andris Piebalgs (Vienotība), sakot, ka samitā Rīgā nepieciešams atjaunot partneru zaudēto uzticību.

ES pārstāvji nevēlas radīt "jaunas šķēluma līnijas", tomēr partnerības valstīs savienība tiek vērtēta neviennozīmīgi. Piemēram, lai gan Moldovas valdību veido liberālās un demokrātiskās partijas, pagājušā gada vēlēšanās tās uzvarēja tikai ar dažu procentu pārsvaru pār komunistisko partiju, kura atbalsta ciešāku attiecību veidošanu ar Krieviju. Arī Kentas Universitātes veiktās sabiedriskās domas aptaujas 2014. gadā liecināja, ka, lai gan par ES un Austrumu partnerību zināšanas ir labas, interese par ES – Moldovas attiecībām kopš 2009. gada bija kritusies no 72% uz 67%, tikmēr interese par Krievijas – Moldovas attiecībām pieaugusi – līdz 80%. Savukārt prokrieviskajā Piedņestras apgabalā veiktās aptaujas pat liecināja, ka valsts iestāšanās gadījumā Eiropas Savienībā liels skaits iedzīvotāju būtu gatavi atdalīties no Moldovas. Jāpiebilst, ka, tam par spīti, Moldovas valdība tāpat kā Ukraina un Gruzija ir izrādījusi vēlmi iestāties ES.

Arī Baltkrievijā 2013. gadā tika veikts līdzīgs pētījums, kur, lai gan interesei par ES bija pozitīvs pieaugums, Krievijas veidotā EES un savstarpējās attiecības ar lielvalsti tika uzlūkotas par krietni nozīmīgākām. Līdzīgi arī Armēnija un Azerbaidžāna drīzāk vēlas saglabāt attiecību balansu starp ES un Krieviju. Uz samitu Rīgā, visticamāk, arī neieradīsies Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Dienai trešdien apstiprināja ĀM pārstāvis Ivars Lasis. Pēc Skudras domām, tas gan nenozīmē, ka Baltkrievija nav ieinteresēta Austrumu partnerības programmā – viņaprāt, valsts vēlas atrasties pozīcijā starp Krieviju un Eiropu, tādējādi kalpojot par "vārtiem uz Krieviju". Lukašenko neierašanās drīzāk varētu būt saistīta ar nevēlēšanos uzklausīt pārmetumus par cilvēktiesību un mediju brīvības pārkāpumiem, par kuriem, ja ne pašā samitā, tad mediju un pilsoniskās sabiedrības konferencēs pirms tā tiks runāts, partnerības valstīm demonstrējot arī Eiropas pieredzi. 

Konflikti paliks iesaldēti

Šonedēļ pēc tikšanās ar Austrumu partnerības valstu bijušajiem vadītājiem un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī atgādināja, ka nedrīkst runāt tikai par Ukrainas konfliktu – jāatceras arī iesaldētie konflikti Gruzijā, Azerbaidžānā un Moldovā, kā rezultātā valstis ir zaudējušas teritorijas. Moldovas gadījumā Piedņestras apgabala konflikts ir jāatrisina, lai varētu sākties pārrunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Paredzēts, ka arī Rīgas samitā tiks runāts par šīm konfliktu zonām.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko dienu pirms Rīgā plānotā samita intervijā BBC uzsvēris, ka "Ukrainā nenotiek cīņa ar Krievijas atbalstītiem separātistiem, bet gan karš". Samitā, visticamāk, nedz šai, nedz Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas teritoriālajai problēmai risinājumi netiks meklēti. Tomēr, kā norāda Skudra, ES uz Krievija izdara netiešu spiedienu, lai noregulētu situāciju Austrumukrainā, paziņojot, ka no 2016. gada 1. janvāra stāsies spēkā ES – Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums. Tas principā nozīmēs, ka caur nekontrolēto Ukrainas – Krievijas robežas posmu prokrievisko kaujinieku okupētajos apgabalos Krievijā ieplūdīs kontrabanda no Eiropas, kas, protams, Krievijas ekonomikai nav izdevīga.


sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas